Valdības uzdevums ir skaidrs - visām nozaru ministrijām bez izņēmuma ir jāpārvērtē savs papildu finansējuma pieprasījums nākamā gada valsts budžetā un jāizvērtē, kuras ieceres var atlikt uz tālāku laika periodu, arī tās, kuras jau ir apstiprinātas iepriekš. Tomēr šķietami liela daļa ministriju iespītējušās, un izņēmums nav arī Labklājības ministrija (LM), kura norāda, ka atkārtoti savu pieprasījumu nepārskatīs - tas jau esot pietiekami pārdomāts un pamatots, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Pretēji Valsts kontroles pārmetumiem par līdzekļu tērēšanu nepamatotām lietām Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) prezidentūras vajadzībām piešķirtie līdzekļi netiek noēsti kūkās.
Tuvojoties 2015. gada valsts budžeta apstiprināšanai, pacientu un senioru organizācijas norādījušas, ka tām ir vismaz viena obligāta prasība nākamajam veselības ministram - palielināt zāļu kompensācijas apjomu par 20 miljoniem eiro gadā. Tāpat nozīmīgi, lai valsts veselības aprūpes budžets nākamgad tiktu palielināts par 15% jeb par 108 miljoniem eiro.
Miistru prezidente Laimdota Straujuma piektdien vakarā Briselē apstiprinājusi, ka Latvijai nāksies papildus Eiropas Savienības (ES) budžetā iemaksāt 6,5 miljonus eiro, sestdien vēsta Latvijas Radio.
Pati būtiskākā ir Kultūras ministrijas (KM) padotībā un pakļautībā esošo valsts institūciju darbinieku atalgojuma celšana - to Dienai uzreiz uzsver ministrijas pārstāvji, runājot par nākamā gada budžeta prioritātēm, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Izglītībai un satiksmei drīzumā gaidāmajos budžeta grozījumos Rīgas domes struktūras prasa vairākus miljonus eiro; liela dotācija var būt nepieciešama satiksmei, taču tās apmērs pagaidām tiek turēts noslēpumā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
No 568 miljoniem eiro, ko nozaru ministrijas papildus prasa nākamā gada budžetā, gandrīz piekto daļu jeb 110,2 miljonus eiro lūdz Veselības ministrija (VM). Vēlmju saraksts lielāks ir tikai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Un tāpat kā IZM, arī VM nav gatava pieprasījumu būtiski samazināt, solot vien par to diskutēt, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Runājot par nākamā gada budžetu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir rekordiste - tā papildus līdzšinējam finansējumam prasa 111,2 miljonus eiro, ar to pārspējot citu ministriju pieprasījumus, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Tuvojoties nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanai, pacientu un senioru organizācijas atgādina, ka tām ir vismaz viena obligāta prasība nākamajam veselības ministram –palielināt zāļu kompensācijas apjomu par 20 miljoniem eiro gadā, portālu Diena.lv informēja Rīgas Aktīvo senioru alianses pārstāve Terēzija Mackare.
Francija izgājusi uz atklātu konfrontāciju ar Briseli, trešdien iesniedzot Eiropas Komisijai Francijas 2015. gada budžeta projektu ar prognozēto 4,3% deficītu no iekšzemes kopprodukta. Tā ir ignorējusi Eiropas Savienības amatpersonu aicinājumus straujāk samazināt budžeta izdevumus, lai sasniegtu ES budžeta deficīta kritērijos paredzētos maksimālos 3% griestus, vēsta BBC.
Lai pilnībā varētu pārliecināties, ka veselības aprūpei piešķirtais valsts budžets tiek iztērēts lietderīgi un atbilstoši noteiktajiem mērķiem, Valsts kontrolei (VK) trūkst visu nepieciešamo datu.