Sociālo tīklu gigants Facebook sola, ka līdz maija sākumam visiem tā lietotājiem būs iespēja uzzināt, tieši kā un kāpēc kāds konkrēts ieraksts atainots viņa ziņu joslā. Līdz šim vietne lietotājiem sīkāk nepaskaidroja, kādi algoritmi noteica tās vai citas ziņas demonstrēšanu vai tieši pretēji - slēpšanu - no konkrēta lietotāja ziņu lentes, raksta BBC.
Saistībā ar šajā pavasarī izskanējušo Cambridge Analytica datu noplūdes skandālu Eiropas Parlamenta (EP) deputāti prasīs Eiropas Savienības (ES) iestādēm veikt pilnu Facebook auditu un ieviest jaunus pasākumus, lai mazinātu iespēju iejaukties vēlēšanu procesos, portālu Diena.lv informēja Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
Cilvēktiesību aktīvisti pauduši asu kritiku Jaunzēlandē nupat pieņemtam likumam, saskaņā ar kuru ceļotājiem uz robežas jāļauj robežsargiem un muitniekiem piekļūt datiem savā telefonā vai jebkurā citā ar paroli, sejas, pirkstu nospiedumu atpazīšanas tehnoloģiju vai citu metodi aizsargātā elektroniskajā ierīcē. Atteikšanās gadījumā draud visai ievērojams naudas sods - pieci tūkstoši Jaunzēlandes dolāru jeb aptuveni 2,8 tūkstoši eiro, ziņo CNN.
Lielbritānija neatļauti ieguvusi klasificētu informāciju par personām no datubāzes, kas glabā informāciju par Šengenas brīvās ceļošanas zonas dalībniekiem, vēsta EUObserver, atsaucoties uz Eiropas Savienības (ES) drošības ekspertu sagatavotu 29 lappuses plašu ziņojumu par britu iestāžu pieļautajiem pārkāpumiem.
25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), tajā skaitā Latvijā, stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR). Tehnoloģiju milži, kuru darbību tad arī datu regula visvairāk centās ietekmēt, Google un Facebook jau ir iesūdzēti Eiropas valstu tiesās par datu aizsardzības pārkāpumiem, ziņo CNN.
Otrdien, vien dažas dienas pirms Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā, plkst.19.20 pēc Latvijas laika Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajāni un parlamenta politisko grupu vadītāji tiksies ar sociālo tīklu giganta Facebook dibinātāju un izpilddirektoru Marku Cukerbergu. Sanāksmi iespējams vērot tiešraidē portālā Diena.lv (valodu izvēlnē atskaņotāja labajā apakšējā stūrī iespējams izvēlēties arī tulkojumu latviešu valodā), bet pēc sanāksmes Tajāni nāks klajā ar paziņojumu preses konferencē.
Jau pavisam drīz, sākot no piektdienas, 25. maija, Latvijā jāpiemēro jaunais Eiropas Savienības (ES) regulējums attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi un aizsardzību – Vispārīgā datu aizsardzības regula (angļu valodā – General Data Protection Regulation, saīsināti dēvēta par GDPR). Regula nosaka to, kādi principi jāievēro, apstrādājot un uzglabājot fizisko personu datus, kā arī akcentē to, kad fizisko personu dati jādzēš.
Par spīti publiski paustajai skepsei un tračiem, Latvija pārliecinoši virzās digitālas valsts virzienā. Atbilstoši nacionālajiem plānošanas dokumentiem ir paredzēts visus iespējamos valsts un pašvaldību pakalpojumus nodrošināt elektroniski, ja vien nav nepieciešama personas klātbūtne. Taču tas nestrādās, ja valsts nerūpēsies par labu e-reputāciju, proti, par uzkrāto datu drošību, un nespēs piedāvāt visiem saprotamus "digitālās spēles noteikumus".
Līdz brīdim, kad Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR oficiāli stāsies spēkā, ir atlikušas vien desmit dienas. Tāpēc juristi un IT eksperti iesaka dažas pamata lietas, ko vēl var pagūt sakārtot šajā laikā, piebilstot, ka tas nebūt nenozīmēs, ka uzņēmums būs pilnībā gatavs GDPR.
Pārcenšanās Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanā iezīmē ierēdņu vēlmi pēc jaunas, visvarenas represīvas institūcijas izveides, uzskata Saeimas Juridiskā komisijas deputāts Andrejs Judins.