Vecrīga grimst klusumā, tūristus nemana, un telpas stāv tukšas. Šādu apgalvojumu šogad var dzirdēt bieži, un sevišķi aktuāls šis temats kļūst patlaban, kad Latvijā tradicionāli sākas tūrisma sezona.
Dienvidamerikas valsts Ekvadoras varas iestādes šā gada 5. aprīlī savdabīgā veidā izšķīrās atzīmēt 18. aprīlī gaidāmo Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām gadadienu, valsts galvaspilsētā Kito iebrūkot Meksikas vēstniecībā un apcietinot tajā patvērumu radušo bijušo viceprezidentu Horhi Glāsu.
Domāju, daudzi sāks spert zemes gaisā, izlasot, ka piekrītu kolēģu no Latvijas Radio (LR) izplatītajā paziņojumā paustajām bažām, ka dzīvojam laikā, kad vārda brīvības un mediju neatkarības robežas sašaurinās.
Aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Lielbritānijas iekšlietu ministra vietnieces Nusratas Gani paziņojumu, nesen vēstīja, ka G7 valstu attiecīgās ministrijas līdz šā gada jūnijam, kad paredzēta šo valstu līderu tikšanas, iesniegs pēdējiem savus priekšlikumus par iesaldēto Krievijas aktīvu konfiscēšanu.
Publiskajā telpā izvērtušās diskusijas par ieceri Lucavsalā Rīgā būvēt nacionālo futbola stadionu. Kā allaž, iecerētajam projektam ir kvēli atbalstītāji un tikpat kvēli pretinieki. Diezgan ticami, ir arī gana liela daļa vienaldzīgo, pat neskatoties uz to, ka projekta realizācija kopumā varētu izmaksāt ap 44 miljoniem eiro. Gan jāpiebilst, ka daļu – ap 12 miljoniem eiro – it kā varētu segt Eiropas Futbola federāciju asociācija, taču atklāts paliek jautājums, no kādiem avotiem tiks gūti atlikušie 32 miljoni eiro.
Valdības gaiteņos, precīzāk, tiesību aktu portālā, pašās marta beigās saskaņošanai tika iesniegts valdības rīkojuma projekts par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) reorganizāciju, to vietā izveidojot Dabas aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (DARAM) un Klimata, enerģētikas un vides ministriju (KEVM).
Turcijā 31. martā tika aizvadītas pašvaldību vēlēšanas, kurās šo valsti divdesmit gadus vadošā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pārstāvētā konservatīvā Taisnīguma un attīstības partija (AKP) uzrādīja sliktākos rezultātus savas atrašanās pie varas vēsturē.
Valdībā šogad apstiprinātais Finanšu ministrijas izstrādātais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam ir aktualizējis bezskaidras naudas plašāku lietošanu ikdienā.
Latvijā aptuveni puse iedzīvotāju,
vērtējot savu finansiālo situāciju,
uzskata, ka viņiem naudas pietiek
pārtikai un apģērbam, taču
dārgāku ilgtermiņa preču, piemēram, ledusskapja, iegāde sagādā
grūtības.
Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.