Pretēji tam, ka ASV prezidenta vēlēšanās tika gaidīta ārkārtīgi sīva cīņa un prognozēts, ka uzvarētāja noteikšana ilgs vismaz vairākas dienas, bet šo procesu pavadīs skandāli un tiesāšanās, uzvarētāja vārds kļuva zināms jau pēcvēlēšanu naktī.
Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakstīju, ka ne jau vienkārši par Donalda Trampa uzvaru šeit būs runa, runa būs par Vladimira Putina globālās koalīcijas uzvaru.
Diskusijas par pārtikas produktu augstajām cenām Latvijā, salīdzinot ar līdzīgām precēm gan Baltijas kaimiņvalstīs, gan arī tālākās Eiropas valstīs, ar lielāku vai mazāku regularitāti uzvirmo jau daudzu gadu garumā. Patiesības labad gan jāatgādina, ka pārmetumi par augstākām cenām nekā citviet bijuši un aizvien ir ne tikai par pārtiku, bet arī par degvielu, apģērbu un virkni citu preču. Un aizvien tirgotāji pretī kritikai likuši daudzus un dažādus argumentus, kāpēc cenas pie mums ir augstākas, turklāt nereti – pat krietni.
Aizvadītajā svētdienā, 3. novembrī, Moldovā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuru uzvarētāju, saņemot 55,41 % vēlētāju balsu, kļuva esošā valsts vadītāja, proeiropeiskā Maija Sandu.
Ekonomikas ministrija vakar, 5. novembrī, informēja par vairākiem priekšlikumiem pārtikas cenu samazināšanai. Viens no priekšlikumiem ir uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču grozam. "Priekšlikuma būtība ir ierobežot mazumtirgotāju rīcības brīvību attiecībā uz izvēlēto cenu veidošanas politiku," skaidro ministrija. Ir arī vēl vairāki citi priekšlikumi.
Oktobra nogalē Rīgā notika pikets, kurā tika prasīta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana līdz 12% sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem un tika akcentētas viesmīlības nozarē sasāpējušas problēmas. Jāatgādina, ka PVN pamatlikme ir 21%. (Detalizētu informāciju var atrast Valsts ieņēmumu dienesta interneta vietnē.)
Reaģējot uz Dienas rakstu par to,
kā sakārtotas bēdīgi slavenā
Māra Martinsona kriminālās
problēmas ar apsūdzībām
nodokļu shēmošanā, Ģenerālprokuratūra (ĢP) teju pēc
nedēļu ilgām pārdomām pirmdien izplatīja
paziņojumu, kurā, pirmkārt, palaboja Dienu,
otrkārt, aizplīvuroti izvirza nepamatotus
pārmetumus Valsts ieņēmumu dienestam
(VID), bet treškārt un galvenokārt – bez kautrēšanās publiski aizstāv Martinsona izpestīšanu un apzināti sev nogriež ceļu uz apšaubāmā lēmuma atcelšanu.
Savdabīgu argumentu izdomājuši Iekšlietu ministrijas (IeM) speciālisti, lai pamatotu valsts nodevas paaugstināšanu par pases un eID kartes izsniegšanu, proti, kā iemesls tiek piesaukts emocionāls skaidrojums – lai iekšlietu nozare spētu arī turpmāk nodrošināt sabiedrības drošību.
Uz citu starptautisko notikumu fona bez pelnītās uzmanības palika pagājušās nedēļas beigās notikušās parlamenta apakšpalātas vēlēšanas Japānā, kuras kļuva par kārtējo apliecinājumu, ka turpina kristies šķietami mūžīgās galvenās varas partijas – liberāldemokrātu (LDP) – popularitāte.
Aizsardzības ministra Andra Sprūda (Progresīvie) lēmumu neierasties uz sarunu ar opozīcijā esošā Apvienotā saraksta (AS) frakciju Saeimā nevar nosaukt nekā citādi kā par muļķīgu kā no politiskā, tā no publiskās komunikācijas un tēla viedokļa.
Novembris mūsu valstī asociējas ar patriotiskiem svētkiem.
11. novembris ir Latvijas
brīvības cīnītāju piemiņas
diena – Lāčplēša diena –, bet
18. novembris ir Latvijas
Republikas proklamēšanas diena.
