Tikai pēdējās nedēļas laikā rietumvalstu, un pirmkārt jau ASV, vadošajos liberālās ievirzes plašsaziņas līdzekļos (CNN, The New York Times, The Washington Post u. c.) ir parādījies vairāk nekā desmit plašu publikāciju, kuru autori secina, ka Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums, par kura sākuma datumu tiek uzskatīts 4. jūnijs, pagaidām nav sasniedzis plānotos mērķus un attaisnojis sākotnējās cerības.
Diemžēl pašam sev par skumjām nākas secināt, ka piepildījās prognozes, kuras izteicu brīdī, kad publiski parādījās pirmais projekts tarifu celšanai par elektroenerģijas sadali.
Turpina saglabāties spriedze ap
Nigēru, kur militārā hunta ir
atstādinājusi no amata valsts
prezidentu Mohamedu Bazumu, kura atjaunošanu amatā
kategoriskā tonī pieprasa
Francija un tai draudzīgās reģiona valstu
valdības, pēdējām pretējā gadījumā draudot
ar iebrukumu Nigērā.
Latvijas Darba devēju konfederācija aicina Izglītības un zinātnes
ministriju rosināt izmaiņas
normatīvajos aktos, kas saistītas
ar darba devējam pieejamajiem
atvieglojumiem darbinieka
augstākās izglītības izdevumu segšanai, kā arī
vienlīdzīgiem atvieglojumiem stipendiju
izmaksai izglītojamiem, kas paralēli mācībām praktiskās iemaņas apgūst uzņēmumos.
Partijas Jaunā Vienotība politiķu
un dažādu nozaru uzņēmēju
nostāja, ka mūsu valstī nepieciešams lielāks strādājošo iedzīvotāju skaits, ir aktualizējusi diasporas latviešu reemigrācijas tēmu,
kas laiku pa laikam tiek apspriesta jau
aptuveni desmit gadu.
Amerikas Savienotajās Valstīs,
kur neoficiāli jau pilnā sparā
rit priekšvēlēšanu cīņa pirms
2024. gada novembrī gaidāmajām valsts prezidenta
vēlēšanām, kļūst aizvien
acīmredzamāk, ka šo vēlēšanu gaitu un
rezultātus var radikāli ietekmēt tas, ko darīs
(vai gluži pretēji – ko nedarīs) otrs populārākais pretendents uz demokrātu nomināciju
Roberts Kenedijs jaunākais.
Daudzu gadu garumā politiķi
aizgūtnēm runā par nepieciešamību panākt uzlabojumus
veselībā, izglītībā, demogrāfijā,
uzņēmējdarbībā, sociālajā
jomā, enerģētikā, transportā,
drošībā un, jā, arī valsts pārvaldē.
Latvijā tuvākās plānotās vēlēšanas
ir gaidāmas 2024. gada 8. jūnijā,
kad balsosim par nākamā sasaukuma Eiropas Parlamenta (EP)
deputātiem. Jāatgādina, ka patlaban Latviju EP pārstāv astoņi
deputāti, bet nākamajā sasaukumā varētu būt
deviņi. Kopējais EP deputātu skaits pārsniedz
septiņus simtus.
Otrdien Diena publicēja interviju ar militāro analītiķi Mārtiņu Vērdiņu, kurš nesa brīdinošu ziņu – lai kā mūs kušinātu amatpersonas, pie robežas Baltkrievijas pusē ievestie Putina algādži vāgnerieši mūsu valstij rada reālu apdraudējumu, kuru ir teju neiespējami novērst, kur nu vēl prognozēt tā sākumu un formu.
Pagājušajā nedēļā, 26. jūlijā, Rietumāfrikas valstī Nigērā notika militārs apvērsums, kura rezultātā mājas arestā nonāca valsts prezidents Mohameds Bazums, bet varu pārņēma Nacionālā dzimtenes glābšanas komiteja, par kuras vadītāju tika pasludināts Nigēras prezidenta gvardes komandieris Abdurahmans Čiani.