Nesen laikrakstā Diena un citos medijos uzmanība bija pievērsta Nobela prēmiju piešķiršanai. Saistībā ar pētījumu, kas saņēmis Nobela prēmiju ekonomikā, tika uzsvērta pārvaldības loma valsts attīstībā.
Valsts kontrole (VK) šonedēļ nosūtījusi Saeimai vēstuli, kurā
vērš uzmanību uz VK revīzijās
sniegtajiem un vēl neieviestajiem ieteikumiem un atziņām,
kas varētu radīt pozitīvu
ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu.
Nākamajā otrdienā, 22. oktobrī,
Krievijas pilsētā Kazaņā
sāksies trīs dienas ilgs pašas
nozīmīgākās nerietumu valstu
apvienības BRICS līderu
samits, par kuru t. s. globālajos dienvidos izplatīts ir viedoklis, ka šis
samits var kļūt par šā gada pašu nozīmīgāko
un ilgtermiņā ietekmīgāko notikumu starptautiskajā politikā.
Jāatzīst, pašreizējā valdība īpaši
neatšķiras no iepriekšējām, ja
vērtējam arogances līmeni, nodokļu
maksātāju naudas tērēšanas kāri un
apjomus un spēju jebkurā veidā un
ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties
no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās
par izdarīto un arī neizdarīto.
Oktobra sākumā bez īpašas ievērības tika atstāta ziņa, ka Lielbritānija ir piekritusi nodot suverenitāti pār Čagosu arhipelāgu Maurīcijai, kura uz šīm salām pretendē vēl kopš 1968. gada. Čagosu arhipelāgs, jāatgādina, ir zināms galvenokārt tāpēc, ka uz lielākā no tā atoliem – Djego Garsijas atola – atrodas tāda paša nosaukuma ASV stratēģisko bumbvedēju bāze. Tās darbību arhipelāga nodošana Maurīcijai gan vēl krietnus gadu desmitus neietekmēs.
Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir zema. To atklāj Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat pētījums, kas attiecas uz ES dalībvalstīm 2023. gadā.
Latvijā ik gadu pensionējas lielāks skaits cilvēku nekā darba vidē ienāk, un šāda tendence pastiprināsies, jo jauniešu skaits būs vēl mazāks. Uz to uzmanību ir vērsuši vairāki eksperti, viņu vidū Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory vadības pārstāve Anta Praņēviča un vēl citi
Amerikas Savienoto Valstu Floridas pavalsti sasniegusī augstākās, piektās, kategorijas viesuļvētra Miltons posta ne tikai Floridu un ASV ekonomiku – Miltons un tā priekštece, kategoriju zemākā viesuļvētra Helēna, ir kļuvuši arī par politisko faktoru.
Vakar Saeima noraidīja Progresīvo priekšlikumu grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, ar kuru tika rosināts ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot nepilngadīgajiem no 16 gadu vecuma. Jāsaka tieši – labi, ka tā.
Laiku pa laikam kādai tautsaimniecības nozarei izdodas savas
veiksmes un neveiksmes pacelt
valstiskā līmenī un definēt kā
sabiedrības labklājības rādītāju.
Patlaban šādas ambīcijas ir
ēdināšanas nozarei, un konkrētāk – Rīgas
restorānu biznesam.
Pirms neilga laika ar nelielu ironiju rakstīdama par Progresīvo politiskā brieduma un vieduma trūkumu, iekuļoties katrā iespējamā problēmā, ko politiskā dienaskārtība tiem servē, patiesi nenojautu, ka tik drīz pie tā būs jāatgriežas, šoreiz jau veltot jautājumu valdības koalīcijas vecākajam brālim – cik pieļaujami politiski savtīgos nolūkos ir nereaģēt uz jaunākā koalīcijas partnera nepieļaujamu rīcību?
Virkne ietekmīgu plašsaziņas līdzekļu nonākuši pie secinājuma, ka tā sauktais Eiropas zaļas kurss (European Green Deal), kura ietvaros līdz 2050. gadam paredzēta apvienotās Eiropas pāreja uz klimata neitralitāti, vienlaikus saglabājot ekonomiskās izaugsmes tempus, ir sācis buksēt.