Globālās inflācijas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecības procesiem, šķiet, beidzot pamanījušas arī centrālās bankas, kuras, cenšoties slāpēt straujo patēriņa cenu kāpumu, sākušas visai agresīvu procentu likmju celšanas kampaņu.
Pirmdien ASV vēstniecības vairāk nekā 20 valstīs ir saņēmušas amerikāņu izlūkdienestu informāciju, kā Krievija pēdējos astoņus gadus šajās valstīs uzpirkusi amatpersonas un politiķus, tam iztērējot vismaz 300 miljonus dolāru, lai īstenotu savu politisko ietekmi un jauktos vēlēšanu procesā, un būtu ārkārtīgi maz ticami, ka šīs shēmas apgājušas Latviju.
Uzliesmoja bruņotas sadursmes Armēnijas un Azerbaidžānas armiju starpā, abām pusēm jau ierasti vainojot vienai otru to izraisīšanā. Lai arī sadursmes risinājās nelielā (apmēram 10 x 50 km) teritorijā un šobrīd ir izdevies panākt pamieru, situācija turpinās būt saspringta, jo konfliktam starp Erevānu un Baku pārskatāmā nākotnē nav reālu risinājumu.
Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju 8. septembrī informēja par vienošanos ierobežot Krievijas pilsoņu, kuriem ir Eiropas Savienības (ES) vīzas, ieceļošanu Šengenas zonā tūrisma, kultūras, sporta vai uzņēmējdarbības nolūkos.
Rīt Uzbekistānas pilsētā Samarkandā sāksies divas dienas ilgs
Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO), vienas no nozīmīgākajām nerietumu valstu apvienībām, valstu līderu samits, par
kuru izskan viedoklis, ka tas kļūs par nozīmīgu pavērsiena punktu globālajā ģeopolitiskajā konfrontācijā, tostarp ievērojami konkretizējot rietumu galveno pretinieku un to
atbalstītāju koalīcijas kontūras
Nākamajā gadā Veselības
ministrija plānojot sākt darbu
pie jaunās digitālās veselības
sistēmas, kas laika gaitā
nomainīs slikti strādājošo
e-veselību, kodola funkciju
izstrādes – tas vakar tika runāts Saeimas
Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē.
Pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība būs nostrādājusi no vienām Saeimas vēlēšanām līdz nākamajām, uzrunājot aizejošo 13. Saeimu, uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.
Patlaban globālā mērogā ritošās tektoniskās pārmaiņas liek meklēt arī līdzīgus notikumus vēsturē, tostarp lai vismaz mēģinātu nojaust, kādas var būt pārmaiņu sekas.
Visai savdabīgu "kompromisa" piedāvājumu pedagogiem šonedēļ izteica izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) – ja pedagogu arodbiedrība izšķirsies par terminētu triju dienu streiku beztermiņa streika vietā, ministrija nākšot pretī un kompensēšot dīkstāves dienas. Šis ministres piedāvājums izskanēja kā izmisuma solis, diezgan labi apzinoties, ka pedagogu arodbiedrības prasības valdība nevar (bet varbūt vienkārši negrib) apmierināt. Un nevar izslēgt, ka šāds savdabīgs piedāvājums ir pēdējais cerību salmiņš politiķu arsenālā, lai izvairītos no nopietnām nepatikšanām, kas sāksies tieši divas nedēļas pirms 14. Saeimas vēlēšanām.
Septembrī energoresursu cenu
augšupeja kļuvusi par vienu no
dominējošajām tēmām sabiedrības dienaskārtībā. Turklāt pastāv
neziņa par to, cik lieli būs rēķini
ziemā.
Cilvēku sarunās vārdu salikums "Latvijas rūpniecība" tiek traktēts ar visai dažādu pieskaņu. Parasti skaļāks viedoklis ir tiem, kuriem tā asociējas ar PSRS laika monstriem un kuri visai pārliecinoši pauž, ka rūpniecība ir iznīcināta. Citi, piemēram, tie, kuri strādā kādā no mūsdienu modernajiem mašīnbūves uzņēmumiem un ražo detaļas Eiropas autorūpniecības gigantiem, dzirdami daudz retāk un klusāk.
Pagājušajā nedēļā tā sauktās septiņu apvienības jeb G7 valstu finanšu ministri vienojās, ka apvienība centīsies panākt cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai un naftas produktiem, tostarp nosakot sankcijas pret naftas pārvadātājiem un citiem ar to saistītu pakalpojumu sniedzējiem, ja pēdējie transportēs naftu, kas iepirkta par augstākām cenām nekā lēmušas G7 valstis. Šonedēļ par cenu griestiem Krievijas gāzes piegādēm savukārt mēģinās vienoties Eiropas Savienības (ES) valstis.