Autoritatīvais izdevums Politico nupat publicējis rakstu ar nosaukumu Eiropas varas sabrukums (Europe’s Power Outage), kurā tika gandrīz atklāti norādīts – apvienotās Eiropas ģeopolitiskās ambīcijas tālu pārsniedz tās reālās iespējas, bet Eiropas pretenzijas uz kādu nozīmīgu ģeopolitisko lomu ir iluzoras.
Nenoliedzami disciplinēta un godīga nodokļu samaksa valsts budžetā ir katra kārtīga pilsoņa (un dažreiz arī nepilsoņa) svēts pienākums, tādējādi sniedzot arī savu pienesumu valsts kopējā kasē, no kuras tad jau tālāk paredzēts finansēt izglītību, zinātni, aizsardzību, drošību, veselību un citas sabiedrībai būtiskas lietas. Ak jā, neaizmirsīsim, ka no šīs nodokļu maksātāju naudas ik mēnesi tiek finansētas arī ierēdniecība un birokrātija, starp kurām nereti varētu pat likt vienādības zīmi.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Vācijā notika divas svarīgas federālo zemju parlamentu jeb landtāgu vēlēšanas – Bavārijā un Hesenē. Rezultāti liecina par Vācijas valdošās koalīcijas popularitātes tālāku kritumu, kā arī par atbalsta pieaugumu labējiem politiskajiem spēkiem (ieskaitot tos, kurus publiskajā telpā pieņemts dēvēt par populistiem).
Palestīniešu teroristiskās organizācijas Hamas zvērīgais uzbrukums Izraēlas dienvidu apdzīvotajām vietām sniedz vērtīgas mācības arī mums, jo uzskatāmāk palīdz izvēlēties, kāda tipa politiskie strāvojumi ir derīgi Latvijas kā mazas nācijas pašsaglabāšanai, bet kādi mūs nespēs aizsargāt no cilvēkēdāju režīma, kas atrodas no mums uz austrumiem.
Politiķu un dažādu nozaru pārstāvju izteikumi par to, ka Latvijas darba tirgus plašāk jāatver viesstrādniekiem, šoruden ir izpelnījušies asu reakciju sabiedrībā.
Virspusējība, ar kādu medijos
un politiskajās aprindās
apspriež jauno Nacionālās
drošības koncepciju, ir vēl
viens apstiprinājums, ka ar
procedūru, kādā tā tiek izstrādāta, pieņemta, bet galvenais – iestrādāta
konkrētā rīcībpolitikā –, kaut kas ir galīgi
greizi.
Mērenais ASV republikānis
Kevins Makartijs šonedēļ
kļuva par pirmo ASV
Kongresa Pārstāvju palātas
jeb apakšpalātas spīkeru
tās vēsturē, kurš zaudējis
amatu neuzticības balsojuma rezultātā.
Septembra otrajā pusē Ņujorkā aizvadītās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 78. sesijas viena no galvenajām tēmām bija virknes valstu aicinājumi reformēt ANO pārvaldības sistēmu – pirmām kārtām jau ANO Drošības padomi un tās pastāvīgo dalībvalstu (ASV, Lielbritānijas, Francijas, Ķīnas un Krievijas) veto tiesības, kā arī organizācijas statūtus.
Pirmie partiju reitingi pēc mēnešiem ilgās jezgas ap valdības koalīcijas nomaiņu parāda, ka lielākās zaudētājas no visa šī bijušas divas partijas, kuru vēlētājs gaidīja un nav sagaidījis apmierinošu izskaidrojumu tam, kāpēc šī juku vasara ar maz un vēl mazāk ticamu blēņu runāšanu vispār bija vajadzīga. Un tās ir Jaunā Vienotība (JV) un Apvienotais saraksts (AS), kas piedzīvojušas attiecīgi 2,6 un 0,5 procentpunktu kritumu.