Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 11. aprīlis
Hermanis, Vilmārs

Drošs internets

Vai sabiedrībai kaitējoša uzvedība internetā ir mūsdienu norma?

Ikdienā lasot par tādām tēmām kā kibermobings jeb emocionāla pazemošana internetā, vardarbīga satura izplatīšanās interneta vidē, pieaugušo vēlme savtīgos nolūkos veidot nedabīgu emocionālu saikni ar nepilngadīgu bērnu vai jaunieti un citām nebūšanām, neviļus var rasties jautājums: “Vai tas patiešām tagad ir normāli?” Diemžēl mums jādzīvo laikmetā, kurā agrāk neiedomājama un pat nepieņemama rīcība kļūst satraucoši ikdienišķa un ierasta, mazinoties empātijai sabiedrībā. Ir skaidrs, ka process turpināsies, taču daudz var darīt vecāki un pedagogi, lai iemācītu bērniem un jauniešiem atšķirt melnu no balta, veidojot vērtību sistēmu, kas nenodarīs kaitējumu ne sev, ne citiem.

Kā mazināt sociālo mediju radīto “informācijas burbuļa” efektu?

Daudz nekļūdīšos, ja teikšu – teju ikvienam no mums kaut uz brīdi ir radusies sajūta, ka sociālo mediju platformas uzmin pat domas. Tiklīdz sāc interesēties par kādu noteiktu tēmu, piedāvātais saturs – reklāmas, video, ziņas un raksti – burtiski pieskaņojas tavām interesēm. Neviļus rodas jautājums – kā sociālie mediji var zināt, kas tevi interesē?

Seši padomi bērnu drošībai internetā vasaras brīvlaikā

Vasaras brīvdienās bērni mēdz pavadīt internetā ilgākas stundas nekā skolas laikā. Tādēļ vecāku pienākums ir parūpēties, lai bērni pavadītu savos datoros un viedierīcēs pēc iespējas mazāk laika, un lieku reizi atgādināt, ka internets nedrīkst aizstāt saziņu un attiecības klātienē. Gādājot par bērnu drošību internetā, ir vērts izrunāt ar viņiem virkni būtisku kiberhigiēnas jautājumu.

Vai ticēt skaļiem virsrakstiem par slavenībām?

Ziņa par slavenības nāvi, aicinājums izlasīt rakstu par nepatikšanām, kas skārušas vienu vai otru sabiedrībā pazīstamu cilvēku, jau ilgstošu laiku ir neatņemama krāpniecisku kampaņu sastāvdaļa. Iemesls ir viens – netrūkst cilvēku, kuri, daudz nedomājot, klikšķina uz ziņām ar skandaloziem virsrakstiem, iekrītot krāpnieku veikli izliktos slazdos.

Vai internetā jāpublicē savu bērnu attēlus?

Bērni kā vecāku sociālo mediju kontu centrālās personas? Teju ikvienam no mums draugu vai paziņu lokā ir kāds, kurš aktīvi publicē savu bērnu fotoattēlus un video sociālajos tīklos, ar bērnu palīdzību cenšoties apliecināt savu veiksmi, statusu un, iespējams, prestižu. Kā vērtēt pārspīlētu vecāku dižošanos ar savām atvasēm? Un kā rīkoties, lai neviļus nenodarītu pāri saviem bērniem?

Romantiskā krāpšana sociālajos medijos: izplatīta arī Latvijā

Nemainīgi plaši izplatīta ir krāpniecība, kas saistīta ar romantisku attiecību veidošanu internetā. Turklāt nav aktīvi jāmeklē jaunas attiecības iepazīšanās portālos vai izmantojot iepazīšanās lietotnes, jo pastāv liela iespēja ar iepazīties kāriem krāpniekiem sastapties Facebook vai Instagram. Lai iekarotu upura sirdi, tiek izmantoti pievilcīgi fotoattēli, pārliecinoši profili un emocijām bagāti stāsti, kuru mērķis ir manipulēt ar upura emocijām un uzticēšanos.

Mākslīgais intelekts pilda mājas darbus un draudzējas ar jūsu bērnu. Kas jāzina vecākiem?

Straujiem soļiem mūsu sadzīvē ienāk mākslīgais intelekts – pirms gada lielākā daļa cilvēku nekad nebija dzirdējuši par Chat GPT vai kādu citu tērzēšanas robotu, piemēram, Microsoft Copilot vai Snapchat My AI u. c. Īsā laikā pasaule ir strauji mainījusies, un šobrīd mākslīgā intelekta tehnoloģijas ir viegli pieejamas ikvienā tālrunī vai klēpjdatorā. Tērzēšanas roboti šobrīd spēj ne vien analizēt milzīga apjoma datus ‒ grāmatas, tīmekļa vietnes un citu tiešsaistes saturu, bet arī radīt jaunu informāciju ‒ tekstus, attēlus, līdzīgi, kā to darītu cilvēks.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide