Lai kā gribētos, vecākiem izsekot savu atvašu gaitām internetā kļūst arvien sarežģītāk, jo īpaši, ja ikdienā tiek izmantots viedtālrunis. Uzņēmuma Meta dati liecina, ka pusaudži izmanto vidēji 40 lietotnes nedēļā un to skaits arvien pieaug. Jaunā paaudze ir pieradusi nepārtraukti pārslēgties no lietotnes uz lietotni, lai sazinātos ar draugiem un ģimeni, meklētu sev interesējošu informāciju, pavadītu laiku, skatoties svešu cilvēku ievietotu saturu.
Vecāki var darīt daudz, taču ar to nepietiek, jo tehnoloģijas attīstās katru dienu un ir neiespējami sekot līdzi visām viņu bērnu izmantotajām lietotnēm. Bet tas nebūt nenozīmē, ka jāatmet ar roku – ir jādara viss iespējamais. Lielu atbalstu var sniegt lielie tehnoloģiju uzņēmumi, kas veido un uztur sociālo mediju tīklus un izstrādā lietotnes. Būtiski ir panākt vienotu tiesisko regulējumu, kas ieviestu vienotus standartus lietotāju vecuma apstiprināšanai un vecumam neatbilstošas informācijas ierobežošanai.
Pamats – sociālo tīklu higiēna
Nenoliedzami, bērnu un pusaudžu drošības internetā pamats ir sociālo tīklu higiēnas punktuāla ievērošana – bērnu un pusaudžu kontiem sociālajos medijos ir jāuzliek atbilstoši konta privātuma un drošības iestatījumi. Svarīgi ir izskaidrot, kāpēc tas nepieciešams. Ja iegādājaties bērnam viedtālruni, tas atbilstoši jāsagatavo – viedtālrunis noteikti jāreģistrē ar bērna dzimšanas datiem, lai nebūtu pieejams pieaugušajiem paredzēts saturs. Arī Google meklētājprogrammā pie iestatījumiem jāieslēdz “Droša meklēšana”, bet Youtube.com – “Ierobežotais režīms”. Visās populārākajās sociālo mediju platformās, piemēram, Instagram, Snapchat, Tiktok WhatsApp, svarīgs priekšnoteikums drošākai to izmantošanai ir privātuma un drošības iestatījumi.
Atšķirīgi sociālo mediju platformu noteikumi
Rūpēs par bērnu drošību viens no risinājumiem ir ierobežot iespējas bērniem bez vecāku atļaujas lejupielādēt aplikācijas. Jau šobrīd ir pieejami vecāku kontroles rīki. Piemēram, Android ierīcē, iestatot Google piedāvāto vecāku kontroles rīku Family Link, vecāki var noteikt, kādu saturu attiecīgajā ierīcē var iegādāties vai lejupielādēt no Google Play, pamatojoties uz vecuma ierobežojumu. Līdzīgu rīku – Family Sharing – piedāvā arī Apple. Šis rīks ikreiz, kad bērns uzsācis jaunu pirkumu vai bezmaksas lejupielādi App Store, uz vecāku iPhone vai iPad ierīci nosūta pieprasījumu apstiprināt vai noraidīt šo darbību.
Eiropas Komisijas spiediena dēļ pēc Digitālo pakalpojumu akta ieviešanas šā gada februārī tehnoloģiju uzņēmumi ievērojami vairāk pievēršas bērniem drošas vides nodrošināšanā. Piemēram, uzņēmums Meta šonedēļ Eiropas valstīs sāk ieviest Instagram jauno rīku “Pusaudžu konts”, kas automātiski piedāvās aizsardzību pret vecumam neatbilstošu informāciju. Tāpat tiks ierobežots to personu loks, kuras varēs sazināties ar pusaudzi. Būtiski, ka jaunieši, kas ir jaunāki par 16 gadiem, bez vecāku atļaujas nevarēs mainīt sava konta uzstādījumus. Arī TikTok beidzot sācis pievērsties drošības risinājumiem Eiropas lietotājiem. Nepilngadīgo konti būs uzstādīti kā privāti pēc noklusējuma, un, lai tos padarītu publiskus, būs nepieciešama vecāku atļauja. Vēl rūpēs par pusaudžu veselību – platformu lietotājiem vecumā līdz 18 gadiem būs laika ierobežojums – līdz 1 stundai dienā, turklāt nakts stundās sociālo mediju mobilās lietotnes pāries “miega režīmā” un tās nevarēs lietot nemaz.
Šobrīd Eiropā ir diskusijas par vecuma identifikācijas ieviešanu jau operētājsistēmas līmenī, nosakot, ka Apple un Google būtu jāpārbauda, kas lietos telefonu, lai pēc tam nodotu šo informāciju mobilo lietotņu izstrādātājiem. Ja, piemēram, divpadsmitgadīgs bērns gribēs ielādēt viedtālrunī Instagram aplikāciju, tas nebūs izdarāms, jo Meta zinās, ka ierīci izmanto bērns zem atļautā vecuma. Šāds risinājums būtiski atvieglos vecāku rūpes par savu bērnu drošību, izmantojot sociālos medijus vai spēļu platformas, jo tikai vienu reizi telefona iegādes brīdī būs jānorāda, kāda vecuma bērns izmantos konkrēto tālruni. Par pārējo parūpēsies tehnoloģiskie risinājumi, aizliedzot bērniem piekļūt lietotnēm un saturam, kas viņu vecumam nav piemērots vai pat ir kaitīgs.
Nobeigumā vērts pieminēt – lai arī kāds būtu tehniskais risinājums, tas būs efektīvs tikai tad, ja tas attieksies uz visām ES dalībvalstīm un visām lietotnēm, kuras izmanto bērni.
Par drošības un privātuma iestatījumiem vairāk varat uzzināt Drossinternets.lv izstrādātajā sociālo tīklu drošības ceļvedī.