Visos reģionos, kur audzē vīnogas un dara vīnu, izmanto arī vīnogu spiedpaliekas. Itālijā no tām gatavo grapu, Francijā – marku, bet Vācijā – tresteru (Tresterbrand).
Šajā slejā laiku pa laikam esmu stāstījis par stiprā alkohola dzērieniem, ko paralēli vīnam gatavo dažādas vīndaru nācijas – itālieši, francūži. Šāds dzēriens ir arī turkiem – raki. Sātīgas vakariņas Turcijā nav iedomājamas bez raki.
Šis franču dzēriens, kas sastāvēja no stiprā alkohola, anīsa, nedaudz lakricas saknes un citiem garšaugiem, kā arī nedaudz cukura, kļuva populārs pagājušā gadsimta 20. gados Marseļā. Bistro un kafejnīcās klienti arvien biežāk mēdza paslepšus pasūtīt "Tīģera pienu".
Pagājušajā reizē stāstīju par Ronas ielejas vīniem. Šoreiz par citu Francijas ieleju – Luāru, par kuras vīniem varētu teikt, ka Latvijā tie pārstāvēti mazāk, ja vien nebūtu izņēmuma – tas ir rozā no Anžū vīna dārziem.
Šim vīnam ir divi vārdi, divi likteņi un divi atšķirīgi stili. Klasiskais Francijas Ziemeļronas Syrah jeb sirā ir garšvielām un tanīniem bagāts, tomēr plānāks un ar augstāku skābes līmeni nekā piesātinātais, pikantais Austrālijas un Dienvidāfrikas Shiraz jeb širazs.
Iepriekšējās reizēs stāstīju par ASV Kalifornijas štata vīniem. Taču ASV vīnu gatavo gandrīz visos štatos (pat Aļaskā), bet no komerciāla viedokļa ievērības cienīgi ir četri štati: Kalifornija, Ņujorka, Oregona un Vašingtona.