Nesen meža uzkalniņā starp priedēm ieraudzīju cilvēkus – ap desmit gadu vecu meitenīti un viņas vecākus. Meitenīte kārtoja puķītes uz tikko izveidotas kapa kopiņas, un asaras viņai bira kā pērlītes.
Polijas zooloģiskais dārzs devis pagaidu patvērumu tīģeriem, kuri vairākas dienas, iesprostoti krātiņos kravas automašīnā, bija iestrēguši uz robežas ar Baltkrieviju, ziņo BBC.
Kurlums ir pilnīgs vai daļējs dzirdes zudums. Kurliem suņiem labi attīstās citas maņas – redze, oža, taktilās sajūtas, tādēļ suņi labi piemērojas dzīvei. Kurlums biežāk ir problēma saimniekiem, nevis pašiem suņiem.
Ar laikraksta Diena un portāla Diena.lv starpniecību ceram atrast šiem dzīvniekiem jaunas mājas un gādīgus saimniekus. Aplūko bildes galerijā - ja nu kāda ķepaiņa bilde tevi uzrunā un pavisam drīz tiksi pie jauna drauga?
Ar fotogrāfu Kristapu viesojamies Valta Kleina un viņa līdzgaitnieces arhitektes Rasas mājvietā Garciemā. Valts saka, kā ir: "Es pilsētā jūtos kā zivs ūdenī, bet Rasa ir lauku meitene, viņai grūti dzīvot uz asfalta. Šo vietu meklējām divus gadus."
Kā katru nedēļu, publicējam fotoattēlus ar dzīvniekiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nonākuši patversmē, bet ļoti gribētu atrast sev jaunas, pastāvīgas mājas un gādīgus saimniekus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) līdztekus ikdienas darbam, dzēšot ugunsgrēkus un veicot glābšanas darbus, steidzas palīgā arī dzīvniekiem, kas nonākuši nelaimē. Tādēļ, atzīmējot Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu, VUGD aicina iedzīvotājus pieskatīt un parūpēties par saviem dzīvniekiem, lai tie nenonāktu bezpalīdzīgās un bīstamās situācijās.
Cilvēkiem labi zināms baldriāns, kas vasarā pļavās zied ar rozā un baltiem smaržīgiem ziediem. Senākā vēsturē no auga gatavoja smaržas, bet vēlāk baldriāns tika atzīts kā nomierinošs līdzeklis cilvēkiem. Ārstnieciskais baldriāns mūsu laikos tiek audzēts it visur pasaulē.
Lielais un spēcīgais Lācis (7 g.) agrāk ar saimnieku dzīvojis meža mājā. Kad saimnieks nomira, viņa īpašumu kopā ar Lāci pārdeva kādam medniekam, bet jaunajam saimniekam bija taksis. Abi suņi nekādi nevarēja sadzīvot, un mednieks nolēma Lāci nošaut. Taču ķepainim palaimējās, viņš nonāca pie Mirko Hēniša. Tāds ir tikai viens no stāstiem par vācieša Mirko Hēniša ap 150 suņiem un daudziem kaķiem, kuriem viņš Latvijā devis iespēju dzīvot.
Nav jau tā, ka baidos no zirnekļiem. Teikšu – man tie tikai nepatīk. Reiz laukos pie vecmāmiņas pa sienu rāpoja zirneklis. Toreiz problēmu atrisināju vienkārši – ienesu no pagalma mīļo vistu, parādīju tai daudzkājīti, un – bija zirneklītis un tad vairs nebija. Palepojos vecmāmiņai, bet viņa nebija priecīga, teica, ka zirneklis saistīts ar cilvēku likteņa aušanu un pareģošanu: ja no griestiem nolaižas zirneklis – būs laime; kur zirneklis mājo, tur laimīga dzīve; kas zirnekli nosit, tas nosit savu laimi (es ne, to vista!).