Nemainīgs paliek dzīvnieku īpašnieku jautājums veterinārārstiem – kāpēc un kā suņi jāpasargā no ērcēm un citiem kukaiņiem? Kaut katru gadu par šo daudz runāts, atgādināt lieku reizi vērā ņemamas patiesības par ērču pārnēsāto slimību bīstamību nebūs par skādi.
Pēdējos gados Latvijā suņiem aizvien biežāk tiek konstatēta ērču pārnēsāta slimība – babezioze jeb piroplazmoze. Ja tā laikus netiek pamanīta un ārstēta, slimībai ir letālas sekas.
Babēzijas ir vienšūņi – asins parazīti, kuri iekļūst suņa organismā laikā, kad tam piesūkusies ērce barojas. Sīkie parazīti piestiprinās un iekļūst sarkanajos asins ķermenīšos jeb eritrocītos. Attīstoties un vairojoties sīkie vienšūņi eritrocītus sagrauj, rezultātā sunim attīstās anēmija jeb mazasinība, saindēšanās ar toksīniem, ko izdala gan paši parazīti, gan sagrautās šūnas. Dzīvniekam attīstās dažādu orgānu bojājumi un slimības pēdējā stadijā organisms vairs nespēj funkcionēt, kā rezultātā dzīvnieks aiziet bojā.
Dzīvnieku īpašniekiem būtiski ir laikus pamanīt, ka suns sāk uzvesties citādi nekā parasti, šķiet noguris un nomākts. Es uzsveru – tikai laikus pamanot un konstatējot slimību, ir iespēja suni izglābt.
Pazīmes, kuras varētu norādīt, ka dzīvnieks inficējies ar bīstamo slimību, ir šādas: suns ir lēnīgāks nekā parasti, ātrāk nogurst pēc fiziskas slodzes, parādās ēstgribas zudums, aizdusa (elpas trūkums), gļotādas vai āda kļūst bāla vai dzeltenīga, izmainās urīna krāsa – tas var būt sarkanīgs vai tumši brūns, kā arī var attīstīties drudzis. Uzmanību! Šīs pazīmes neparādās uzreiz pēc ērces piesūkšanās, bet gan pēc nedēļas vai pat divām, līdz ar to, pamanot jebkādas izmaiņas suņa veselības stāvoklī, pat ja sunim neesat redzējuši piesūkušos ērci, babezioze jeb piroplazmoze būtu jāizslēdz pirmā.
Ne tikai ērces, bet arī citi asinssūcēji aizēno mūsu prieku par vasaras sezonas ritējumu – mūsu kompanjoniem klūp virsū arī nešķīsteņi odi, knišļi un pat dunduri. Ja brīvo laiku kopā ar ģimeni un suni plānojat pavadīt pie dabas, meža ielokā vai pie ezera, nopietni parūpējieties ne tikai par sevi, bet arī par suņa drošību. Ja mēs paši no odiem, knišļiem un citiem lidoņiem izvairāmies ar dažādu līdzekļu palīdzību, tad sunim bieži vien šādas iespējas nepiedāvājam.
No veterinārajās aptiekās pieejamiem līdzekļiem ir kombinētie skaustā pilināmie līdzekļi, kuri darbojas ne tikai pret ērcēm, blusām, bet arī pret odiem un citiem lidojošiem knišļiem. Galvenais, lai pilieni darbojas arī kā repelents (atbaidītājs). Ne visiem ir šāda iedarbība, tādēļ konkrēti jāzina, kādu līdzekli vēlaties iegādāties. Veterinārajās aptiekās ir ļoti plašs līdzekļu klāsts ar dažādu iedarbību gan pret ērcēm, gan arī odiem un citiem lidoņiem. Jūsu sunim piemērotāko palīdzēs izvēlēties speciālists.
Cits variants cīņā pret odiem ir dabīgo, ēterisko līdzekļu lietošana, uzsmidzinot tos uz dzīvnieka apmatojuma. Jāatceras, ka dzīvniekiem ir ļoti spēcīga oža, tādēļ nebūtu vēlams smidzināt tieši uz purna (lai gan odi visbiežāk tur arī dzeļ), lai dzīvniekam nerodas milzīgs diskomforts.
Ārkārtas gadījumos, ja nav pieejami citi līdzekļi pret odiem, bet sunim no tiem nav glābiņa, var lietot speciāli bērniem paredzētos pretodu līdzekļus, kuri ir hipoalerģiski un nerada nevēlamas reakcijas.