Vasaras inflācijas krustceles
Vērtējot situāciju Latvijas tautsaimniecībā no makroekonomiskā skatpunkta, tiek fiksēts pārsteidzoši daudz pozitīvu nianšu.
Ekonomika
Augošs tirgus pie krītošas peļņas
Kopš Covid-19 izraisītā pirmā šoka zemākajiem punktiem šā gada martā atsevišķiem rietumvalstu biržas indeksiem ir izdevies pieaugt vairāk nekā par 50%. Tomēr kāpums lielā mērā balstījies uz ziņām par to, ka gan dažādu pasaules valstu valdības, gan centrālās bankas ir gatavas plaši atvērt makus, lai izvairītos no vispārēja tautsaimniecības sabrukuma, kas apjomu ziņā var izrādīties lielāks nekā postošā finanšu krīze pagājušās desmitgades otrajā pusē.
Ekonomikā krietni cerīgāks skats
Gada otrais ceturksnis Latvijas tautsaimniecībai bija dramatiskākais kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir krities par 9,8%.
Jūlijā patēriņa cenas Latvijā gada laikā pieaugušas par 0,5%
Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūliju - patēriņa cenas augušas par 0,5%, tādējādi Latvijā pēc divus mēnešus novērotās gada deflācijas ir atgriezusies inflācija, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Itālijas valdība pieņem 25 miljardus eiro vērtu ekonomikas stimulu paketi
Itālijas valdība piektdien pieņēma 25 miljardus eiro vērtu paketi ekonomikas stimulēšanai, kas smagi cietusi jaunā koronavīrusa krīzē.
Starp optimismu un bažām
Mūsu valsts ekonomikā ''negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas, un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 izraisītā šoka,'' visai optimistiski situāciju raksturo bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Eksperts: Darbaspēka nodokļi ir nesamērīgi augsti
Ēnu ekonomikas pētnieks, SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors, profesors Arnis Sauka intervijā Rūtai Kesnerei.
Vitenbergs: Smagākā situācija ekonomikā ir aiz muguras
Smagākā situācija Latvijas ekonomikā ir aiz muguras un uzņēmēji ir spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Latvijas IKP kritums otrajā ceturksnī sasniedzis 9,8%
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Krīze liek mainīt attieksmi pret naudu
Covid-19 krīze daudziem likusi izvērtēt savus finanšu ieradumus. To atzinuši gan Latvijas, gan citu valstu iedzīvotāji. Kopējais secinājums ir tāds, ka šī krīze spilgti parādījusi – ir gan tādi izdevumi, bez kuriem var iztikt, racionalizējot tēriņus un mainot ikdienas ieradumus, gan arī tādi regulārie, obligātie izdevumi, kas nav optimizējami, un, lai šo izdevumu segšana neradītu problēmas, nepieciešams veidot finansiālo "drošības spilvenu" vismaz dažu mēnešu ienākumu apjomā.
Zelta cena pieaugusi līdz rekordaugstam līmenim
Investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas, zelta cena pasaulē pirmdien sasniedza rekordaugstu līmeni.
Cer uz bezdarba samazināšanos
Covid-19 izraisītie satricinājumi ekonomikā pagaidām nav tik postoši kā iepriekšējās finanšu krīzes jeb 2008./2009. gada krīzes laikā. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis, lai gan strauji pieaudzis, tomēr ir vien 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas nav maz, bet tomēr ir aptuveni divtik mazāk kā dižķibeles sliktākajā punktā pagājušās desmitgades izskaņā.