Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ekonomika

Cer uz bezdarba samazināšanos

Covid-19 izraisītie satricinājumi ekonomikā pagaidām nav tik postoši kā iepriekšējās finanšu krīzes jeb 2008./2009. gada krīzes laikā. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis, lai gan strauji pieaudzis, tomēr ir vien 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas nav maz, bet tomēr ir aptuveni divtik mazāk kā dižķibeles sliktākajā punktā pagājušās desmitgades izskaņā.

Ar PVN kritumu pret krīzi

Par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu Latvijā runājuši gan restorānu īpašnieki, pat izmantojot kastroļu skaļu dauzīšanu, gan tirgotāji, gan pārtikas ražotāji, ar matemātiskāku precizitāti norādot, ka PVN būtu jāsamazina iztikai svarīgākajām pārtikas precēm.

Ekonomika, kas paslēpusies aiz tā dēvētās vieglās naudas

Pasaulē pastāv dažādas azartspēļu definīcijas, teju katrā valstī ir sava, un vienoti noteikumi nav pat Eiropas Savienības (ES) līmenī. Tas nozīmē, ka ikviena valsts nosaka savu definīciju un regulējumu, savukārt azartspēļu rīkotājiem katrā valstī, kurā vēlas darboties, jāseko līdzi likumdošanai un jāpiemērojas tai.

Ar skaistām frāzēm vien ir par maz. Vajadzīga rīcība

Nesen – jūlija sākumā – Saeima apstiprināja Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP 2027). Līdz ar citām tēmām šajā plānā pievērsta uzmanība arī uzņēmējdarbībai un ir lasāms: "Valstij jākoncentrē ierobežotie attīstības resursi tajās zināšanu jomās, kurās uzņēmējiem ir augstākais potenciāls attīstīt zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus, tai skaitā attīstot apstrādes rūpniecību un sekmējot augsto tehnoloģiju izplatību tradicionālajās nozarēs, kā arī drošības un aizsardzības nozarē."

Bažas par patērētāju aktivitāti

Neraugoties uz to, ka daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Covid-19 uzliesmojums nedaudz pierimis, zaudējumi, kas saistībā ar cilvēku aktivitāšu ierobežošanu radušies tautsaimniecībai, var slēpt ļoti daudz risku. Protams, ir arī atsevišķas pozitīvas nianses, piemēram, straujāka digitalizācijas attīstība, tomēr šos pozitīvos notikumus krietni vien aizēno dažādas ekonomiskās blaknes, kas galu galā var veicināt sabiedrības maksātspējas kritumu

Deflācija varētu apstāties

Ekonomikas vismaz šķietamā stabilizācija pasaulē un arī Latvijā pēc Covid-19 ienestajām blaknēm ir nesusi izmaiņas patēriņa cenu indeksu līknēs. Proti, temps, ar kādu samazinājās inflācija, atnākot Covid-19, līdz ar patēriņa pieaugumu sāk zaudēt spēku. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka jau tuvāko mēnešu laikā Latvijas tautsaimniecībā sāks atgriezties inflācija, ja rēķinām cenu pārmaiņas pret atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā.

Vērtē potenciālos scenārijus

Parādoties pirmajiem ekonomiskās stabilizācijas aizmetņiem pēc Covid-19 uzliesmojuma izraisītajiem ekonomikas satricinājumiem, ekonomisti izteica prognozēs par to, kādi varētu būt tautsaimniecības atgūšanās scenāriji.

Jūnijā patēriņa cenas Latvijā gada laikā samazinājušās par 0,7%

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieaugušas par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūniju - patēriņa cenas sarukušas par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,6%.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide