Kreditēšanas attīstību Latvijā kavē ēnu ekonomika, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
Tiklīdz Valsts prezidents izsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, Uzņēmumu reģistrs (UR) sāks likvidēt patiesā labuma guvējus neatklājušos uzņēmumus, pirmdien preses konferencē paziņoja UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.
Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko klimatu, investori joprojām ir nobažījušies par jautājumiem saistībā ar cīņu pret tādiem finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem kā korupcija un ēnu ekonomika, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas procedūrām un savlaicīgu tiesvedību krimināllietās, teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sagatavotajā nostājā attiecībā uz priekšlikumiem ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas uzlabošanai.
Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā pieauga par 2,2 procentpunktiem un sasniedza 24,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka. Viņš arī atzīmēja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pieaudzis otro gadu pēc kārtas.
Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja pamazām samazināties un veidoja 34,1%, liecina SSE Riga profesora un biedrības Business Against Shadow Economy valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums. Salīdzinājumā ar 2017. gadu, kad ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē bija 35,2%, pērn tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu.
2018.gadā, valsts iestādēm sadarbojoties ar nozarēm, panākts būtisks progress ēnu ekonomikas apkarošanā, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju norādīja Finanšu ministrijas (FM) Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors Edijs Ceipe.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 26. martā, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas paredz aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā.
Latvijas iedzīvotāji arvien iesaistās un ir pakļauti ēnu ekonomikas riskiem, secināts pētījumā, kas tika veikts 2018. gada sākumā un tajā piedalījās vairāk ka 6000 iedzīvotāju no sešām valstīm: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas un Zviedrijas. Profesors Arnis Sauka norāda, ka "vairāki šī pētījuma secinājumi nav patīkami”.
Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam Moneyval noteikusi Lietuvai pastiprinātu kontroles režīmu.
Tā sauktajā "būvnieku lietā" septembra sākumā notiesāts viens no apsūdzētājiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Atsaucoties uz publiski pieejamo spriedumu, raidījums vēsta, ka apsūdzībā par izvairīšanās no nodokļu nomaksas organizētā grupā par vainīgu atzīts Anrijs Reinis. Reinis ar izmeklēšanu ir sadarbojies un savu vainu atzinis, tāpēc lieta pret viņu izskatīta ātrāk par pārējiem. Piespriestais sods – nosacīta brīvības atņemšana uz 2,5 gadiem un valstij nodarītā kaitējuma atmaksa 826 337 eiro apmērā.
"Ļoti vienkāršoti un neiedziļinoties niansēs, var sacīt tā – ja jūs darbojaties ēnu ekonomikā, tad vienmēr pastāv arī kādi iemesli, tā dēvētie infektori, kādēļ jūs to darāt," intervijā Andim Sedleniekam klāsta viens no Eiropas vadošajiem ēnu ekonomikas pētniekiem profesors Frīdrihs Šneiders.