Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam, taču, ERAB vērtējumā, valsts ekonomikas lejupslīde būs straujākā Baltijas valstīs.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 5,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī kritums ekonomikā bijis mazāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, IKP samazinājies par 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Smagākā situācija Latvijas ekonomikā ir aiz muguras un uzņēmēji ir spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamikas prognoze šim un nākamajam gadam ir labāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), aģentūrai LETA pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu samazināties par 5-6%, intervijā aģentūrai LETA prognozēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Latvijas Banka, pārskatot martā izteiktās prognozes, šobrīd šajā gadā sagaida straujāku kritumu ekonomikā - 7,5% apmērā pretstatā iepriekš lēstajiem 6,5%. Vienlaikus Latvijas Banka prognozē, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā būs 0% pretstatā iepriekš lēstajiem 0,5%.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, samazinājies par 1,5%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Šī gada 1. ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 2,9% salīdzinājumā ar pērnā gada beigām, bet gada griezumā saruka par 1,4%. Sākotnējā krīzes ietekme vairāk skāra pakalpojumu nozares, kurās pievienotā vērtība samazinājās par 2,6%, kamēr ražošanā tā joprojām bija par 3,0% lielāka nekā pirms gada. Tas ļoti labi atbilst priekšstatam, ko veido ziņas no uzņēmumiem. Rūpnieki martā vēl vēstīja par samērā labvēlīgu situāciju, tiem turpinot izpildīt iepriekš saņemtos pasūtījumus. Turpretim pakalpojumu nozares krīzi izjuta jau pirms jebkādu ierobežojumu ieviešanas, mainoties cilvēku uzvedībai.
Šajā gadā tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 7% apmērā, bet valdības parāds varētu pieaugt līdz 51,7% no IKP, informēja Finanšu ministrija (FM). Minētā prognoze izriet no FM sagatavotā Latvijas Stabilitātes programmas projekta 2020.-2023.gadam.
Digitālās ekonomikas aizvien pieaugošā loma globālajā tautsaimniecībā liek pievērsties jautājumam par jaunas ekonomiskās attīstības uzskaites sistēmas izveidi, lai jauno sistēmu ieviestu novecojušā iekšzemes kopprodukta (IKP) kritērija vietā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 2,2%, salīdzinot ar 2018.gadu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
