No skolēniem, kuri aizvadītajā eksāmenu sesijā nenokārtoja kādu no centralizētajiem eksāmeniem un attiecīgi neieguva atestātu par pamatizglītību, teju trešā daļa mācības neturpina, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.
Latvijā pirmsskolas izglītībā un aprūpē iesaistīti gandrīz visi bērni vecumā no trim līdz sešiem gadiem, taču bērnu grupā, kas jaunāki par trim gadiem, formālajā aprūpē ir tikai teju ceturtdaļa bērnu, turklāt bieži bērnudārzos viņiem vietu nepietiek, teikts jaunākajā Eiropas Komisijas ziņojumā "Izglītības un mācību pārskats 2025".
Augstskolu padomēm jāpāriet no sistēmu sakārtošanas uz stratēģisku attīstību, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš otrdien Rīgas pilī tikās ar izvirzītajiem pārstāvjiem valsts augstskolu padomēs.
Skolotāju trūkumu jārisina ar profesijas prestiža celšanu, kas darbam izglītības nozarē piesaistītu jauniešus un citu profesiju pārstāvjus, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šādu redzējumu pauda UNESCO pārstāvji.
No 2015. līdz 2022.gadam vidējie izdevumi uz vienu izglītojamo Latvijā samazinājušies par 988 ASV dolāriem jeb 841 eiro, tikmēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji šie izdevumi minētajā laika periodā ir palielinājušies, liecina OECD ikgadējais ziņojums "Īsumā par izglītību".
Fonds Mammām un tētiem aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ar nākamo mācību gadu noteikt viedierīču lietošanas ierobežojumus valsts skolās ne tikai 1.-6. klasē, bet arī 7.-12. klasē, informēja Vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītājas vietniece Ella Karele.
Liela atbildība par drošību skolās gulstas uz izglītības iestāžu vadītājiem, jo tieši viņi veido pedagogu komandas un uzrauga to darbu, aģentūrai LETA sacīja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).