Ja 70.gados padomju Latvijā pastāvētu kontrkultūra, viņš noteikti kļūtu par vienu no tās ruporiem, — vērtējot dzejnieka Jāņa Rokpeļņa vietu latviešu dzejā, apgalvojis kritiķis Guntis Berelis.
Atzīmējot ievērojamā latviešu dzejnieka Jāņa Rokpeļņa dzejas izlases LʼAborigène de Riga (Rīgas iedzimtais) izdošanu franču valodā (krājumā apkopoti 100 dzejoļi), novembrī dzejnieks viesosies Šveicē trīs dažādās pilsētās: Bernē (21. novembrī), Cīrihē (23. novembrī) un Vevejā (26. novembrī).
Viņš priecātos par šo balvu un to, ka tā tiek piešķirta par novatorismu literatūrā. "Pats Dzintars Sodums bija caur un caur liels novators itin visā, ko darīja," apgalvo dzejniece Liāna Langa, kura kopā ar citiem žūrijas pārstāvjiem izvērtēja pirmajai Dzintara Soduma literatūras balvai iesniegtos darbos.
Pirmdien, 13. maijā, pirmo reizi pasniegs Ikšķiles novada pašvaldības iedibināto Dzintara Soduma balvu par novatorismu rakstniecībā. Šogad to saņems Jānis Rokpelnis par grāmatu Rīgas iestaigāšana (Mansards), Egīls Venters par romānu Mainīgā intervence (Dienas Grāmata) un Pēteris Draguns par dzejoļu krājumu Tumšā stundā (Neputns).
Apgāds Mansards laidis klajā Jāņa Rokpeļņa grāmatu Rīgas iestaigāšana, kas ir savulaik un joprojām ļoti populārās grāmatas Rīgas iedzimtie (1997) turpinājums.Jaunajā grāmatā līdzās pazīstamajām esejām par Arnoldu Burovu, Andri Kolbergu, Miervaldi Poli, Asnati Smelteri, Uldi Stabulnieku, Maiju Augstkalnu, Gvido Kajonu, Mārtiņu Zelmeni, Pēteri Blūmu, Juri Dimiteru, Andri Breži, Laimu Žihari, Egīlu Zirni, Alvi Sauku, Valentīnu Jakobsonu, Gundegu Repši, Pēteri Bankovski, Guntaru Pupu, Gunāru Piesi, Astrīdi Ivasku, Ievu Rupenheiti, Aivaru Tarvidu, Anitu Kreitusi, Helēnu Heinrihsoni, Aleksandru Bussi, Zigurdu Neimani, Dāvi Sīmani, Pēteri Plakidi, Ilmāru Blumbergu, Paulu Dambi, Uldis Bērziņu, Lalitu Muižnieci publicētas ap divdesmit jaunu eseju – par Ingu Žoludi, Ingunu Jansoni, Andri Dzenīti, Juri Zvirgzdiņu (ar panākumiem nolasīta Prozas lasījumos 2010), Māru Ķimeli, Valtu Ernštreitu, Pēteri Zirnīti, Ingu Ābeli, Evitu Zālīti un citiem rīdziniekiem, kā arī garstāsts Modus - "nostāsts par Rīgas Modeļu namu un modeli, kostīmu mākslinieci Baibu Puzinu".