Septiņas talantīgas Baltijas valstu zinātnieces ieguvušas prestižo Sievietēm zinātnē balvu, ko ik gadu piešķir
L`ORÉAL sadarbībā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zinātņu akadēmijām un UNESCO nacionālajām komisijām.
Pret Covid-19 vakcinētajiem iedzīvotājiem tuvākajā laikā būs daudz lielākas darba un karjeras iespējas nekā nevakcinētajiem, intervijā aģentūrai LETA atzīmēja personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa.
Nevienam nav noslēpums, ka Covid-19 pandēmijas laikā darba tirgus dažādās nozarēs ir mainījis savu gaitu. Pieprasījums pēc speciālistiem, kas spēj izmantot digitālās prasmes, ir krietni audzis, piemēram, pārdevēji/ konsultanti, kuri ir apveltīti ar ļoti labām komunikācijas spējām apvienojumā ar izcilu pārdošanas pieredzi, vairs nevar iztikt bez digitālajām prasmēm.
Līdzīgi kā iepriekšējos deviņus gadus, arī šovasar izveidots darba devēju ieteiktāko skolu un studiju tops, kura mērķis ir veicināt pamatskolu, vidusskolu un profesionālo mācību iestāžu absolventu tālākās izglītības un karjeras pārdomātu izvēli, ņemot vērā darba devēju viedokli.
Šopavasar pirmoreiz Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vēsturē doktorantūras studente aizstāvēja promocijas darbu vienlaikus RTU un Zviedrijas Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH). Jaunā zinātniece Brigita Daļecka pēta mikroskopisko sēņu izmantošanu sadzīves notekūdeņu attīrīšanā no farmaceitiski aktīvajām vielām un, kā pati atzīst, pirms nedaudz vairāk kā četriem gadiem pieņēmusi dzīves lielāko izaicinājumu. Viss bijis pa divi – divas augstskolas, divi darba vadītāji, divi dažādi doktorantūras norises procesi.
Mārketinga speciālists, valsts pārvaldes ierēdnis, baņķieris, veikala vadītājs un grāmatvedis. Kas šiem cilvēkiem kopīgs? Tas, ka šobrīd viņi visi kļuvuši par informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem, jo nesen pārkvalificējušies un jaunajā nozarē sākuši karjeru no nulles. Minētie daži piemēri ir tikai kripatiņa no visiem tiem cilvēkiem, kas pārkvalificējušies, un, it īpaši Covid-19 pandēmijas ietekmē, izvēle bijusi par labu IT jomai.
Piekritīsiet – Covid-19 ierobežojumu apstākļos nav lielas jēgas no darba devēja apmaksāta abonementa sporta klubā, ja šie klubi ir slēgti un nestrādā. Tāpat, iespējams, nevajadzīgs kļuvis tāds bonuss kā transporta izdevumu kompensēšana, ja darbinieks jau gadu strādā attālināti un birojā tikpat kā neparādās. Pandēmijas situācija likusi daudziem uzņēmumiem pārskatīt labumus, ko tie nodrošina saviem darbiniekiem papildus ikmēneša atalgojumam. Protams, ir organizācijas, kam vīruss atnesis arī finansiālu krīzi, un tāpēc darbinieku labumi ir "apgriezti" līdz minimumam, taču uzņēmumos, kuros gan turpinās pilnvērtīgs darbs, gan ir saglabājušies bonusi strādājošajiem, pieeja papildu labumu nodrošināšanai ir transformējusies, lai vairāk atbilstu apkārt esošajai realitātei.
Viena no Haralda Liepiņa mīļākajām anekdotēm par programmētājiem ir šāda. Sieva saka vīram: "Aizej uz veikalu, atnes pienu. Ja ir olas, atnes desmit," un vīrs no veikala pārrodas ar desmit pieniem. Tieši tā tas dzīvē dažkārt arī notiek, jo programmētāji ir diezgan tieši cilvēki, kas teikto mēdz uztvert burtiski, smejoties komentē Haralds. Kopš pirms sešarpus gadiem viņš pats no pārdošanas speciālista kļuva par programmētāju un sāka strādāt IT nozarē, arī sevī ir novērojis līdzīgu domāšanas veidu.
"Viss jau sākas un beidzas ar to, vai kāds ar jaunieti runā par viņa karjeru," sarunā ar Dienu saka Jānis Pāvulēns, psihologs un karjeras konsultants, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehniskās fakultātes lektors un pedagogu profesionālās pilnveides programmas Pedagogs karjeras konsultants vadītājs LLU Mūžizglītības centrā. Ja ar jaunieti tiek runāts, viņam ir vieglāk pašam izvēlēties un izlemt tālākos soļus savas karjeras veidošanā, bet, ja neviens ar viņu par šādiem jautājumiem īsti nerunā, viss notiek vai nu impulsīvi un spontāni, vai sekojot draugu, radu, vecāku ieteikumiem un priekšlikumiem. "Karjeras lēmumi pēc būtības nav nekādi ātrie lēmumi. Tos cilvēki parasti pieņem pēc ilgākas izvērtēšanas," piezīmē Pāvulēns.
"Svarīgi darīt to, kas tiešām patīk. Man ir paveicies, ka patīk tas, kas šobrīd ir arī ļoti pieprasīts," saka Sanita Meijere, kura savā profesionālajā dzīvē savieno gan jurisprudenci, gan biznesa vadību, gan tehnoloģiju jomu. Viņas CV var ieraudzīt arī citus darbības virzienus, kuri nereti pārklājušies, ritējuši paralēli, – mārketings, politika, jaunuzņēmumi, lekciju lasīšana augstskolās.