Vakar vienlaikus notikušās divu Āzijas lielvalstu līderu ārvalstu vizītes īpaši uzsvērti parādījušas, cik atšķirīgi karš Ukrainā atbalsojas Āzijas kontinentā, vēsta BBC.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījuši divas vienošanās par stratēģiskās partnerības pagarināšanu līdz 2030.gadam.
Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom otrdien paziņoja, ka vienas dienas dabasgāzes piegādes Ķīnai pa cauruļvadu Sila Sibiri sasniegušas rekordaugstu līmeni.
ASV prezidents Džo Baidens pirmdien parakstījis likumu, kas izlūkdienestiem liek atslepenot iespējami vairāk informācijas par Covid-19 izcelsmi, arī par potenciālo saistību starp pandēmiju un laboratoriju Uhaņā, Ķīnā.
Ķīnas prezidents Sji Dziņpins tiekoties Maskavā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu paudis Ķīnas apņēmību spēlēt konstruktīvu lomu "Ukrainas jautājuma", kā Pekina dēvē Krievijas pret Ukrainu izvērsto pilna mēroga karu, noregulējumā, vēsta Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra Siņhua.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pirmdien paudis skepticismu par Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina ierosināto miera plānu, brīdinot, ka tā varētu būt novilcināšanas taktika, lai palīdzētu Krievijai karā ar Ukrainu.
Sarežģītām problēmām nav vienkāršu risinājumu, publikācijā Krievijas medijos īsi pirms savas vizītes Maskavā norādījis Ķīnas prezidents Sji Dziņpins, izsakoties par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu.
Ķīnas uzņēmumi piegādājuši Krievijai vismaz tūkstoti triecienšauteņu, kā arī dažāda veida munīciju un iekārtas, kas izmantojamas karadarbībā, ceturtdien vēsta tīmekļa izdevums Politico.