"Politiskie pamatjautājumi", kuru dēļ ANO klimata sarunas nonākušas strupceļā, "paliek neatrisināti", trešdien pēc iepriekš nepieteikta apmeklējuma grūtībās nonākušajās sarunās Polijā atzina ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
ANO klimata konferencē Polijā pirmdien sākas noslēdzošā un pati svarīgākā fāze, kurā valstu ministriem jāvienojas par noteikumiem izvirzīto mērķu sasniegšanai.
Desmitiem tūkstoši cilvēku svētdien izgājuši Briseles ielās, lai dienā, kad Polijā sākas ANO klimata samits, aicinātu politiķus valsts, Eiropas un pasaules līmenī spert iedarbīgākus soļus siltumnīcefekta gāzu izmešu ierobežošanai.
Jaunievēlētais Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru nolēmis apvienot par vides aizsardzību atbildīgo ministriju un Zemkopības ministriju, apstiprinājis viņa padomnieks. Ultralabējā Bolsonaru lēmums vieš bažas, ka Amazones baseina lietus meži arvien straujāk tiks izcirsti un pārveidoti par lauksaimniecības platībām. Tā ir slikta ziņa ne tikai Brazīlijai, bet visai pasaulei - Amazones lietus meži ir lielākā skābekļa "rūpnīca" uz Zemes un nereti tiek dēvēti par "Zemes plaušām".
ASV prezidents Donalds Tramps kārtējo reizi, pretēji daudzu zinātnieku teiktajam, paudis šaubas par klimata pārmaiņu paliekošajām sekām. CBS raidījumā 60 minūtes Tramps norādīja, ka pētnieki ir politiski motivēti, bet "klimats var pārmainīties atpakaļ", proti, normalizēties bez aktīvas globālās sabiedrības iesaistes.
Berlīnes tiesa lēmusi par labu vides aktīvistiem, kuri iestājas par dīzeļdzinēju spēkratu kustības ierobežošanu Berlīnē - atsevišķos rajonos pilsētas centrā šādiem spēkratiem būs liegts iebraukt, vēsta Deutsche Welle.
Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta ASV zinātniekiem Viljamam Nordhausam un Polam Romeram par klimata pārmaiņu un tehnoloģisko inovāciju ietekmes integrēšanu makroekonomiskajā analīzē, pirmdien paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.
Lai izvairītos no klimata pārmaiņu radīta haosa, sabiedrībai un pasaules ekonomikai ir jāpārveidojas bezprecedenta mērogā, pirmdien paziņoja ANO, brīdinot, ka izsīkst laiks katastrofas novēršanai.
Par klimata pārmaiņu klātesamību liecina ne tikai vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, bet arī šo pārmaiņu ietekme uz klimata raksturu. Karstuma viļņi, spēcīgi nokrišņi, plūdi un citas klimata sajūtamās izpausmes skar gan cilvēci, gan ekosistēmas kopumā. Latvijas Universitātes vides zinātņu doktore Zanita Avotniece savā promocijas darbā Ekstremālu klimatisko parādību un bīstamu hidrometeoroloģisko parādību raksturs un ilggadīgo izmaiņu tendences Latvijā uzsver, ka šīm izmaiņām var būt krietni lielāka negatīvā ietekme uz sabiedrību un ekosistēmām nekā klimata pārmaiņām kopumā. Jāsaprot, kā pielāgoties.
Vairāki pēdējo nedēļu laikā publicētie zinātnieku pētījumi rāda, ka klimata izmaiņas, ko arvien jūtamāk piedzīvo mūsu planēta, jau tuvāko desmitgažu laikā var ietekmēt ne tikai ģeogrāfisko vidi, kurā dzīvojam, un gaisa kvalitāti, bet arī kultūraugus, ko Zemes iedzīvotāji izmanto pārtikā.
Pagājušā gada rudens lietavas, šā gada sausais pavasaris un vasaras sākums ir tikai mazi mozaīkas gabaliņi globālo klimata pārmaiņu kopumā, kas rada izmaiņas planētas saimnieciskajā dzīvē.