Vienošanās par koalīcijas sastāvu nav panākta, trešdien pēc potenciālās koalīcijas partneru sarunām ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu informēja_ Vienotība_s priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Ir divi ļoti svarīgi amati Saeimā, kuru nozīmi laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) aicina valdības veidošanā ņemt vērā, ka Saeimas priekšsēdētāja postenī un Eiropas lietu komisijas vadībā būtu jāizraugās cilvēki ar ļoti labām svešvalodu zināšanām, starpparlamentāriem kontaktiem un Eiropas lietu pieredzi.
Pašreizējie koalīcijas partneri atzīst, ka šodien valdības veidošanas process nav būtiski pavirzījies uz priekšu un joprojām nav skaidrības par atsevišķu tā dēvēto resursu bloka ministriju sadalījumu.Lielākās domstarpības ir par to, kas pārraudzīs Satiksmes ministriju (SM), tāpat vairākas partijas vēlas uzņemties atbildību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).
Tādas opozīcijas, kāda ir bijusi līdz šim, vairs jaunajā Saeimā nebūs - tagad tā būs daudz aktīvāka un, izmantojot visus modernos līdzekļus, ļoti plaši runās par lielām un nepatīkamām lietām. Šādu brīdinājumu esošās koalīcijas partijām sarunā ar Dienu izteica Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks Romāns Mežeckis, kurš Saeimā pārstāvēs partiju No sirds Latvijai (NSL).
Viņa uzsvēra, ka ir gatava turpināt strādāt valdības vadītājas amatā, ja Valsts prezidents viņu tam izvirzīs. Uz jautājumu, vai viņa vēlas turpināt darbu šajā amatā, Straujuma uzsvēra, ka tas ir smags un ļoti atbildīgs darbs, tač "tas ir mans pienākums, es tā gribētu teikt," sacīja Straujuma.
Pirmajās sarunās par jaunās valdības izveidi līdzšinējās koalīcijas partneri - Vienotība, ZZS un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzvemei un brīvībai/LNNK (NA) - jau neoficiāli izteikuši vēlmes attiecībā uz atbildības jomu sadali, vēsta Latvijas Televīzijas Panorāma.Vienotība nākamajā valdībā līdz ar Ministru prezidenta posteni (Laimdota Straujuma) varētu atbildēt vēl par piecu ministriju darbu un vadīt Finanšu ministriju (Jānis Reirs), Ārlietu ministriju (Edgars Riknēvičs), Iekšlietu ministriju (Rihards Kozlovskis), kā arī Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.
Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) un Vienotībai pašlaik ir dažādi viedokļi par nepieciešamību paplašināt koalīciju.Vienotības un NA politiķi šodien tikās divpusējās sarunās saistībā ar jaunās valdības izveidi. Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA pastāstīja, ka NA informēja Vienotību par savu viedokli, ka būtu nepieciešams veidot pēc iespējas plašāku valdību, tiecoties uz konstitucionālo vairākumu.
Valsts prezidents Andris Bērziņš šīs nedēļas laikā sagaida, ka 12.Saeimā iekļuvušās partijas piedāvās koalīciju, kurai ir vairākuma atbalsts, un jau nākamnedēļ plāno individuālas tikšanās ar katru no Saeimā ievēlētajām partijām.
Esošā koalīcija atkārtoti ir saņēmusi vēlētāju mandātu, un valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) personīgi - lielu pilsoņu atbalstu. Taču Saeimas vēlēšanās daudz kas ir mainījies, un jaunā valdība būs citāda arī tad, ja tās kodolu veidos līdzšinējās varas partijas Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), pirmdien analizē laikraksts Diena.
Tauta izvēlējusies tos, kuri lems valsts attīstību turpmākos četrus gadus. Līdzšinējā koalīcija guvusi pārliecinošu atbalstu - 61 vietu Saeimā. Lai gan vēlēšanas notika uz ģeopolitisko problēmu fona, pirmā lieta, kas pārsteidz, skatot rezultātus, ir balsotāju zemā aktivitāte. Savu politisko izvēli valstij tik svarīgajās vēlēšanās pauduši mazāk par 59% balsstiesīgo, kas ir visu laiku zemākais rādītājs neatkarīgās Latvijas vēsturē (1995 - 71,9%, 1998 - 71,89%, 2002 - 71,51%, 2006 - 60,98%, 2010 - 63,12%, 2011 - 59,49%). Emigrācija komplektā ar politisko apātiju ainu dara gaužām bēdīgu.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) valde
šonedēļ tomēr neizšķīrās par piedāvājumu, ko Eiropas Parlamenta
deputāts Roberts Zīle izteica intervijā Latvijas Televīzijas
raidījumā Rīta Panorāma. Pārraidē viņš pieļāva, ka
nevienam apvienības ministram, arī kultūras ministrei Dacei
Melbārdei, kurai ir pielaide valsts noslēpumam, nevajadzētu
piedalīties slēgtajās valdības sēdēs, kurās tiek skatīti strīdīgi
jautājumi, tādējādi neuzņemoties atbildību par tiem.
