Apaļā galda sarunu dalībnieki uzsvēra, ka mērķtiecīgai rīcībai nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībā klimata pārmaiņu laikā ir svarīga informētība, dziļāka saikņu izpratne, vides tēmu klātesamība dažādu līmeņu izglītībā, tostarp ārpus formālās izglītības, aktīva vietējo kopienu iesaiste stratēģiskajā plānošanā un sabiedriskajās apspriešanās, kā arī labās prakses popularizēšana.
Sarunu dalībnieki ne tikai saskatīja esošās klimata pārmaiņu ietekmes uz dažādām Latvijas kultūrtelpā esošām dzīvā mantojuma praksēm, bet tradicionālajās zināšanās un prasmēs saredzēja arī ierosmju avotu klimatam saudzīgākam dzīvesveidam un prasmei pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Būtiski ir veidot vairākpakāpju pielāgošanās stratēģijas gan jau esošajiem riskiem, gan potenciālajiem apdraudējumiem nākotnē, turklāt izmantojot jau funkcionējošus klimata pārmaiņu analīzes rīkus tālāko rīcības modeļu plānošanai.
Sarunu dalībnieku – dažādu jomu ekspertu, zinātnieku un nemateriālā kultūras mantojuma kopienu pārstāvju – viedokļi apkopojuma veidā drīzumā tiks iestrādāti projekta Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu gatavotajās politikas rekomendācijās kā nacionālam, tā Eiropas mērogam. Tāpat ieteikumi iekļausies Zaļā mantojuma rokasgrāmatā, ko 2025. gadā, projektam noslēdzoties, sagatavos starptautiskā grupa.
Sarunu otrā diena bija veltīta ne tikai apaļā galda secinājumu apkopošanai, vēstot par tiem plašākai sabiedrībai, bet arī šībrīža situācijas iezīmēšanai Eiropas mērogā, kur kā biežākais risks ir minēti ekstremāli laikapstākļi un to dažādās ietekmes uz nemateriālo kultūras mantojumu. Veiktā izpēte atklāj, ka pašreiz klimata pārmaiņas tieši skar jau vairākas Eiropas valstu tradīcijas, tostarp nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā, kas pietuvinājumā jau ir analizētas LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku sagatavotā zinātniskajā publikācijā, vīnkopības tradīcijas Vācijā, alpīnismu Šveicē, Itālijā un Francijā, Valensijas paelju Spānijā, slidošanu pa dabisko ledu Nīderlandē, Čeri festivālu Itālijā un citas. Pašreiz apzinātie piemēri ir detalizēti skaidroti arī interaktīvā tiešsaistes rīkā Zaļais mantojums – gadījumpiemēru kartē.
Sarunu izskaņā demonstrēta dokumentālā filma Viedā saimniekošana – Zimbabves stāsts, ko 2024. gadā veidoja režisors Kārlis Lesiņš, operators Mārtiņš Jurevics, producente Ingrīda Strazdiņa. Tā atklāj, kā savstarpēji saistās kultūras mantojuma, klimata pārmaiņu un klimata taisnīguma tēmas.