Austrālijā dzimušais latviešu zinātnieks Dainis Edgars Ruņģis uz dzīvi Latvijā pārcēlās neilgi pirms ekonomiskās krīzes sākuma, tagad pēta mūsu valsts ģenētisko daudzveidību un brīvajā laikā brūvē alu.
Mežam ir tāda burvība, ka, šķiet, tas nevar būt tāpat vien. Kas rada šo burvību? Vai tas, ka gaisa (skābekļa) ir vairāk, vai koki izgaro neredzamu aromātu, kas arī cilvēkiem rada labsajūtu? Un, ja mēs ļaujam vaļu iztēlei, tad koki, kuriem pārsvarā ir garāks mūžs nekā cilvēkiem, noteikti zina stāstīt par pagājušo un redzēto, atliek tikai pielikt ausi pie stumbra un klausīties. Taču biologs un Latvijas Universitātes pasniedzējs Ģederts Ieviņš kā jau zinātnieks ir pragmatisks un atklāj, ka koki ne tikai uzņem ielas putekļus un piesārņojumu izmanto kā minerālus, no kā baroties, bet arī paši dažkārt piedalās atmosfēras piesārņojuma radīšanā.
Uzņēmums Vējakalni A.V. atzīst savu vainu dižtūjas nozāģēšanā Valles pagastā un ir gatavs uzņemties atbildību, aģentūrai LETA pastāstīja SIA Vējakalni A.V. valdes loceklis un vienīgais īpašnieks Andris Vējiņš.
Lai cīnītos pret meža zvēru radītiem postījumiem skujkoku jaunaudzēs, šogad a/s Latvijas valsts meži (LVM) izmēģina jaunu aizsardzības metodi – nemazgātas aitas vilnas šķipsnu uztīšanu jaunajiem kociņiem.
Kokam cilvēka dzīvē ir vieta ne
tikai mežā, bet arī dzīvestelpā, pieredzot tajā neskaitāmas
pārvērtības. Turklāt pareizi izmantota koksne ir teju mūžīga,
spējot pārtapt no vienas lietas citā un kalpot cilvēkam kā
veselīgs un ilgtspējīgs materiāls. AS Latvijas valsts meži ne
tikai izzinājuši jauno ģimeņu viedokli par koka klātbūtni to
ikdienā, bet arī sūta turnejā pa Latviju mežu draugu Cūkmenu,
lai tas aizrautīgi izglītotu mazus un lielus kokmīļus par koka
nozīmi cilvēka dzīvē.
Virpuļviesulis, kas pagājušajā svētdienā, 3.jūlijā, piemeklēja Austrumvidzemi, nesis līdzi tik stipru vēju un krusu, ka mežos izgāzti koki apmēram 4600 hektāru platībā, aģentūra LETA uzzināja AS Latvijas Valsts meži (LVM).
Aizvadītās nedēļas nogalē piedzīvotais spēcīgais vējš valsts mežos izgāzis 2500 kubikmetrus koku, kas kopumā vērtējams kā neliels postījums, aģentūra LETA uzzināja AS Latvijas Valsts meži (LVM).Šī gada vējos cietušās koksnes apjoms ir ievērojami mazāks, nekā tas bija, piemēram, pēc 2005.gada janvāra vētras, kad bija nopostīti vairāk nekā septiņi miljoni kubikmetru koksnes.
Saistībā ar stipro vēju ugunsdzēsēji brīvdienās saņēmuši 57 izsaukumus, no kuriem visvairāk bijuši Rīgā, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
Valsts prezidenta kanceleja iebilst pret koku ciršanu Pils laukumā un uzskata to par nepamatotu, ja vien normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav konstatēts, ka kādi no šiem kokiem apdraud cilvēku veselību, dzīvību vai īpašumu, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.
Pirmdien, 25.aprīlī, tiks sākta gājēju un velosipēdistu ceļa būvniecība uz Pleskavas šosejas Ieriķos aptuveni viena kilometra garumā, liecina uzņēmuma Latvijas Valsts ceļi informācija.
Lai noteiktu augiem bīstamo organismu ģeogrāfisko izplatību, Latvijā tiks turpināts šogad sāktais šo organismu apsekojums, paredz valsts sekretāru sanāksmē skatītais informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta saistību uzņemšanos Eiropas Komisijas līdzfinansētās Kaitīgo organismu un augiem bīstamo organismu klātbūtnes apsekojumu programmas īstenošanai".