Zinātnieki ir gatavi riskēt, un zonde Philae sāks veikt urbumus komētas virsmā, jo enerģijas krājumi varētu pietikt tikai vēl vienai dienai, ziņo raidsabiedrība BBC.
Pēc zondes Philae kopumā sekmīgās, taču dažām tehniskām ķibelēm caurvītās, nosēšanās uz Čurjumova-Gerasimenko komētas zinātniekiem nu ir jaunas bažas - zondei varētu izbeigties baterijas, vēsta BBC.
Šo brīdi pasaules zinātne ir gaidījusi jau ilgi. Ja trešdien, 12. novembrī, viss notiks pēc plāna, Zemes iedzīvotāji varēs lepoties, ka pirmo reizi vēsturē panākuši robotlaboratorijas Philae mīksto nosēšanos uz komētas virsmas.
Britu miljardiera Ričarda Brensona, _Virgin Group _dibinātāja un īpašnieka, uzņēmuma Virgin Galactic kosmosa kuģis SpaceShipTwo avārijā viens no diviem pilotiem gājis bojā, bet otrs ievainots, vēsta raidorganizācija BBC. Netiek precizēts, cik smags ir ievainotā pilota veselības stāvoklis.Brensons savā Twitter kontā paudis līdzjūtību bojāgājušā pilota tuviniekiem un projekta komandai, un īsi pēc katastrofas pavēstīja, ka "nekavējoties dodas ceļā uz notikuma vietu [Mohaves tuksnesis Kalifornijas štatā], lai būtu kopā ar komandu".
Lai nodrošinātu sadarbības hartas parakstīšanas pārcelšanu uz nākamā gada sākumu, nepieciešams grozīt Latvijas un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) sadarbības līgumu, Izglītības un zinātnes ministriju informējusi EKA.
Naktī uz piektdienu ar neveiksmi beidzies Krievijas raķetes Proton-M starts no Baikonuras kosmodroma, kurai bija jānogādā orbītā komunikāciju satelīts Ekspress-AM4P, ziņo kosmosa aģentūra Roskosmos.Avārija notikusi atmosfēras augšējos slāņos deviņas minūtes pēc raķetes starta, kad radušās problēmas ar trešās pakāpes stūrēšanas dzinēju. Tobrīd raķete atradusies 161 kilometra augstumā.Kā pavēstīja avoti kosmosa nozarē, raķetes un satelīta fragmenti sadeguši atmosfērā virs Klusā okeāna, lai gan pastāvēja bažas par atsevišķu nelielu fragmentu nokrišanu uz Zemes.
Ministru kabinets otrdien nepiešķīra 1,35 miljonus eiro no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai šogad Latvija piedalītos Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) sadarbības valsts statusā.
Cēsnieks Pauls Irbins izturējis pirmo atlases kārtu un kļuvis par vienīgo latvieti, kurš kopā ar 1057 citiem kandidātiem cīniesies par iespēju lidot uz Marsu. Tiesa, izsniegta tiek biļete vienā virzienā un nosūtītajiem cilvēkiem tur jāveido patstāvīga apmetne. Savukārt vidusskolu jau absolvējušie un pēdējo klašu audzēkņi sociālajos tīklos izsaka līdzjūtību jaunākajiem skolēniem ar piekto obligāto centralizēto eksāmenu – ķīmijā, fizikā vai dabaszinībās.
Ceturtdien, 9.janvārī, ceļu kosmosā beidzot sākuši pirmie lietuviešu nanopavadoņi LituanicaSAT-1 un LitSat-1, no Volopa salas ASV austrumu piekrastē startējot raķetei Antares, kurai jānogādā kosmosā bezpilota kapsula Cygnus ar šiem diviem un vēl 29 mazajiem satelītiem.Trešdienas vakarā kompānija Orbital Sciences Corp, kam pieder kuģis Cygnus, pieņēma lēmumu, ka vairākkārt atliktais starts notiks ceturtdien plkst.
No vairāk nekā 200 tūkstošiem pretendentu iecerētam lidojumam uz Marsu izvēlēts arī cēsnieks Pauls Irbins. Bezpeļņas projekts MarsOne paredz tuvāko 10-15 gadu laikā nosūtīt uz Marsu vairākus brīvprātīgos, kas veidotu patstāvīgu cilvēku apmetni bez atgriešanās iespējām, portālu Diena.lv informēja Paula Irbina pārstāvētais bērnu un jauniešu zinātnes centrs Z(in)oo.
Valdība otrdien lēma no 2014.gada marta uz 2015.gada janvāri pārcelt sadarbības līguma hartas parakstīšanu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA). Ja EKA padome atbalstīs šo priekšlikumu, tad, veicot grozījumus sadarbības līgumā, pirmais dalības maksājums organizācijā Latvijai būs jāveic nevis nākamajā, bet vien aiznākamajā gadā.
Ķīnas kosmiskā zonde Yutu (Mēness zaķis) svētdien spēra mazu robota soli, bet milzu lēcienu Ķīnas kosmosa programmai, uzsākot braucienu pa Mēness virsmu.