Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzskata, ka par Krievijas nākamā militārā uzbrukuma mērķi var kļūt Somija, Baltijas valstis un Melnās jūras valstis.
Aizsardzības ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas bruņotie spēki jau kopš 2012.gada ir pastiprinājuši kaujas spējas Rietumu kara apgabalā - Baltijas valstu un Polijas, kā arī Ziemeļvalstu stratēģiskajā virzienā, portālu Diena.lv informēja Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins.
Lai atturētu iespējamu Krievijas agresiju Eiropā, Pentagons apsver kaujas tanku, bruņu transportieru un citas militārās tehnikas pastāvīgu izvietošanu Baltijā un vēl vairākās valstīs Austrumeiropā, lasāms The New York Times.
Baltijas valstīm ir pamats bažām, vai tās var paļauties uz NATO Krievijas agresijas gadījumā, jo, kā liecina trešdien publiskotie aptaujas rezultāti, Rietumeiropas valstīs sabiedrība neatbalsta militāras palīdzības sniegšanu agresijas upuriem.
Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers atzinis, ka par valsts aizsardzību atbildīgajām institūcijām jābūt gatavām dažādām provokācijām, bet uzsvēra, ka Krievija noteikti nevar iekarot Igauniju četru stundu laikā.
Krievijas agresija pret Ukrainu apdraud arī citas Austrumeiropas valstis un ir lielākais drauds Lielbritānijas drošībai, otrdien paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens ir paudis satraukumu, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina ambīcijas sniedzas tālāk par Ukrainas paturēšanu savu interešu zonā. Pēc viņa teiktā, Maskava vēlas paplašināt savu ietekmi apkārtējās valstīs, īpaši Moldovā un Gruzijā, iesaldējot Piedņestras un Dienvidosetijas, kā arī Abhāzijas teritoriālos konfliktus, piektdien raksta laikraksts Diena.
Krievija gatavojas otrdien ievest savu karaspēku Ukrainā, pirmdien preses konferencē paziņojis organizācijas Informatīvā pretestība koordinators Dmitro Timčuks.
Krievija joprojām vēlas atgūt savu zaudēto lielvaras statusu un izvirzītā mērķa sasniegšanai izmanto arī krievu tautības cilvēkus visā pasaulē, šonedēļ diskusijā par Baltijas valstu drošību un NATO sacīja bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš.
Smagajās kaujās valsts austrumos likvidēti vismaz 150 prokrievisko separātistu kaujinieki, kā arī krituši divi ukraiņu karavīri, bet četri guvuši ievainojumus, piektdien paziņosi Ukrainas valdība.
Naktī uz ceturtdienu aptuveni 300 promaskavisko kaujinieku mēģināja pamest Ukrainas teritoriju, tomēr Krievijas robežsargi atklāja uz viņiem uguni no visiem ieroču veidiem un piespieda teroristus atgriezties atpakaļ, pavēstīja Ukrainas nacionālās drošības un aizsardzības padomes Informācijas centra pārstāvis Andrijs Lisenko.