Lāčus Latvijā sastop arvien biežāk. Ja šī tendence
turpināsies, Latvijas populācija var izpildīt tos
kritērijus, kas ļautu sākt lāču medības. Taču
mednieku starpā netrūkst nepacietīgo, kuri baidās
līdz šim priekam nenodzīvot.
Reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju par lāču postījumiem Valkas novada Vijciema lauku teritorijā, Dabas Aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālisti otrdien, 28.septembrī, veikuši apsekojumu dabā, lai konstatētu jau esošos un potenciālos postījumus, kā arī preventīvi varētu lemt par iespējamajiem risinājumiem situācijas normalizēšanai.
Šorīt Ilūkstes novada Bebrenes pagastā manīts brūnais lācis, aģentūru LETA informēja kopienu sadarbības tīkla Sēlijas salas sabiedrisko attiecību un tūrisma speciālists Jānis Dzimtais.
Patlaban Latvijas lāču populācija tiek vērtēta 30 līdz 50 dzīvnieku kopskaitā, konferencē Medības 2021 stāstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Igaunijas bišu dravas aizvien biežāk apciemo lāči, vēsta sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portāls Err.ee. Jau pērn viņu izpostīto stropu skaits salīdzinājumā ar aizpagājušo gadu gandrīz divkāršojies, bet šovasar ķepaiņi dravās iegriežas vēl biežāk.
Latvijā nākotnē sagaidāms lāču populācijas pieaugums, jo Igaunijā līdz nesenam laikam tikusi mērķtiecīgi veicināta lāču populācijas izplatība dienvidu virzienā, aģentūrai LETA pauda Valsts meža dienestā (VMD).
Brūnie lāči pirms simt gadiem Latvijā bija izzuduši, bet, pateicoties labvēlīgiem likumiem un uzlabojoties ekoloģiskajiem apstākļiem, tie atgriežas ne tikai mežos un purvos, bet arī bišu dravās. Cik liela šodien ir varbūtība sastapt vaigu vaigā bērnībā tik mīļo lācēnu, kas patiesībā ir lielākais plēsējs Latvijā?
Šovasar mežos novērotas ne tikai lāču pēdas un lāči, bet arī lāču mazuļi - tie redzēti Staicelē, Straupē, Lēdurgā, Viļķenē. Tiek lēsts, ka šobrīd Latvijā uzturas vairāk nekā 30 lāči un ar tiem pārsvarā ir sastapušies mednieki un mežstrādnieki. Vairāki lāči manīti pie dzīvnieku barotavām, savukārt pie apdzīvotām vietām lāči gan vēl neesot redzēti, tā LNT ziņām stāsta mednieku kluba Limbaži valdes priekšsēdētājs Indulis Kreišmanis.
Turpmāk Latvijas lielo plēsēju – vilku, brūno lāču un Eirāzijas lūšu – populācijas saglabāšana, apsaimniekošana un attīstība tiks skatīta vienotā Baltijas valstu mērogā. To paredz atjaunotais un gada pēdējās dienās apstiprinātais vilka sugas aizsardzības plāns (SAP) un saskaņošanā esošie atjaunotie lāču un lūšu aizsardzības plāni, ko izstrādājis Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava.
Latvijā tapis jauns brūno lāču aizsardzības plāns, kura galvenais mērķis ir panākt, lai lāči Latvijā sāktu vairoties un to populācija palielinātos, trešdien vēstīja telekanāls LNT.
Latvijā valsts pārvaldē procesi palaban iegājuši muļļāšanās stadijā, pat stagnācijas stadijā, uzsver SIA Lāči īpašnieks un valdes loceklis Normunds skauģis intervijā Magdai Riekstiņai.Fragments no intervijas:**Laiku pa laikam tiek runāts, ka tādiem produktiem kā maize jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Kā vērtējat šādu ideju?**
Lācis Latvijas centrālajā daļā, Ķekavas novadā, nav nekas neparasts - arī iepriekš saņemtas ziņas par ķepaiņa novērojumiem šajā apkārtnē, aģentūrai LETA atzina institūta Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.