Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumos, kas visām pašvaldību pārziņā esošām pirmsskolas izglītības iestādēm uzliek par pienākumu nodrošināt programmas pieejamību valsts valodā.
Piedaloties nozares ekspertiem un sadarbības partneriem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piektdien sāka diskusiju, kas kalpos par pamatu topošajām valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam. "Mērķtiecīga rīcība valsts valodas nostiprināšanā būtiski palielinās laikā, kad latviešu valodai jāsaskaras ar digitālās vides, mākslīgā intelekta un citiem globalizācijas izaicinājumiem," uzsvērts IZM paziņojumā medijiem.
Pašvaldības deputātam, kuru Valsts valodas centrs būs aicinājis apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī, latviešu valodas zināšanas būs jāpilnveido par saviem līdzekļiem. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 5.februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā.
Jautājums par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā vienmēr raisījis kaismīgas diskusijas ne tikai sabiedrībā, bet arī politiķu vidū. Pēc tam kad Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) pirms divām nedēļām atkal šo jautājumu aktualizēja, koalīcija konceptuāli vienojās, ka izglītībai Latvijā jābūt valsts valodā. Tam sekoja kārtējais krievu skolu atbalstītāju protests, pēdējais no tiem pagājušajā nedēļas nogalē pulcēja ievērojamu skaitu protestētāju, no kuriem paši skolēni gan bija samērā maza daļa. Ceļu Saeimā jau ir sākuši vairāki NA izstrādāti likumprojekti, kas paredz pienākumu pašvaldībām nodrošināt iespēju iegūt izglītību valsts valodā ikvienā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādē (PII). Lielajās pašvaldībās ārpus Rīgas, kurās ir liels skaits krievvalodīgo, gan neuzskata, ka šāds plānotais pārejas risinājums novērsīs bērnudārzu rindu problēmu.
Pirmdien koalīcijas sadarbības padomes sēdē, apspriežot Nacionālās apvienības Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, visas valdības partijas vienojušās, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā, aģentūru LETA informēja politiskā spēka ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts.
Satiksmes ministrija (SM) rosina samazināt nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi pasažieru vilciena konduktoriem, liecina ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi.
Viens no priekšnoteikumiem, lai Latvijā dzīvojošie bērni spētu brīvi runāt latviešu valodā ir nodrošināt, lai bērni pirmskolas izglītības iestādēs vairs netiktu dalīti pēc valodas, par Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja Andreja Judina (JV) pausto informēja parlamenta Preses dienestā.
Izglītības likuma grozījumi, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst Satversmei, nospriedusi Satversmes tiesa (ST). Atzīt minētās normas par neatbilstošām valsts pamatlikumam bija lūguši vairāki partijas Saskaņa 12. Saeimas deputāti.
Par gada vārdu 2018 ir nosaukts "zibmaksājums", kas apzīmē banku klientiem pieejamos ātros maksājumus. Tas nav dzimis tukšā vietā – salīdzinoši nesen valodā ir ienākusi gan "zibatmiņa", gan "zibakcija".
Mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmās paredzēts pastiprināt prasības latviešu valodas apguvei, prezentējot jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas, žurnālistiem pastāstīja Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks.