Ir tikai viena valdība, kas patīk vai nepatīk, tāpat viena futbola izlase, kas patīk vai nepatīk. Tāpat pagarā laika posmā kāda latviešu oriģinālopera, kas patīk vai nepatīk, pa kādai latviešu spēlfilmai, kas patīk vai nepatīk...
Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) šā gada trešajā projektu konkursā literatūras nozarē vairākiem autoriem piešķīris radošo stipendiju romānu tapšanai.
Nobela prēmija literatūrā ceturtdien piešķirta Ķīnas rakstniekam Mo Jaņam, kurš godināts par "halucinācijām piesātinātu reālismu, kurā saplūst
folklora, vēsture un mūsdienas", paziņoja Zviedrijas Akadēmija.
Pagājušajā gadā Latvijā izdotas 2128 grāmatas un brošūras, kas ir par 93 iespiedvienībām vairāk nekā pirms gada, - liecina Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē ievietotā informācija.
6. jūnijā Losandželosā 91 gada vecumā miris amerikāņu rakstnieks – fantasts Rejs Bredberijs, vēsta aģentūra Associated Press. Informāciju par rakstnieka nāvi apstiprinājusi viņa meita, kā arī personiskais biogrāfs Sems Vellers.
Ņemot vērā daudzu Kulturasdiena.lv lasītāju vēlmi iepazīties ar literatūras un grāmatniecības nozares stratēģiju, kuru bija paredzēts apspriest 2. maija tikšanās laikā Kultūras ministrijā (KM), publicējam stratēģijas darba variantu.
Ukrainas Izglītības ministrija prezentējusi jauno skolas programmu, saskaņā ar kuru 5.-9.klašu
skolēniem turpmāk būs obligāti jālasa arī grāmatas par Hariju Poteru.
"Rakstniekiem vajag stipendijas, lai taptu grāmatas, nepieciešama kultūras periodika, nepieciešams bibliotēku iepirkums – un tas nekādi nevar būt mazāks par šiem 300 000 latu, ko ar jums jau apspriedām," tā dzejniece Liāna Langa atbildēja uz kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes nu jau par negrozāmu pārliecību kļuvušo uzskatu, ka "rakstnieki šobrīd runā tikai par naudu", lai gan būtu jāspriež par saturu.
Otrdien, 14. februārī plkst. 10 rakstnieki tiksies ar politiķiem Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, lai diskutētu par turpmāko valsts atbalstu nacionālajai rakstniecībai un grāmatniecībai.Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga par gaidāmo tikšanos stāsta: „Rakstnieku un grāmatnieku tikšanās klātienē ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, cerams, kļūs par nozīmīgu pagrieziena punktu turpmākajā valsts politikā latviešu valodas un nacionālās literatūras atbalstam.
Valsts un Kultūras attiecības ir varmācīgas. Valsts ir ļoti gudra - tā sit Kultūru tā, ka nevar redzēt zilumus. Kuras nu bij’ tās vietas? Galva. Dibens. Sirds. Un Valsts vienmēr parūpējas, lai Kultūrai kājās ir kaut vai nodīrātas apakšbikses, nu, lai tos zilumus neredz! Vēl viņa (Valsts) slēpj savas nejaukās attiecības ar Kultūru - saglabājot vēsu ģīmi.
Negribas šo grāmatu „pazemināt” par personisko dienasgrāmatu.Lasītājam piedāvātās literatūras klāstā ik pa brīdim uznirst pašu dzejnieku vai rakstnieku (literatūras pētnieku vai cienītāju sastādīti izvilkumi iz mirušu rakstnieku piezīmju lapām lai paliek atsevišķs temats) radītas tādas kā rakstudarbu kolāžas, kurās autentiski mākslas pasaules teksti vairāk vai mazāk veiksmīgi savijas ar privātās dzīves reminiscencēm, brīžam pat dzeltenās preses cienīgām - kas gan ir gaumes jautājums teksta baudītājam un izvēles jautājums teksta radītājam.