Kamēr daļa sabiedrības vēl ar neuzticību uzlūko ar loģiskas domāšanas aizmetņiem apveltītus digitālus risinājumus, saskatot tajos konkurentus uz darba vietu, uzņēmumi jau steidz apgūt mākslīgā intelekta (MI) rīkus. Pētījuma «Vadītāja digitālais portrets 2024» rezultāti parādījuši, ka interese par viedajiem risinājumiem ir pamatīga, un uzņēmēji labprāt tiem atvēlētu visdažādākos darba pienākumus. Vislielākais pieprasījums ir pēc instrumentiem, kas spētu plānot personāla noslodzi, sagatavot oficiālos dokumentus un apkopot grāmatvedības datus.
Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks ceturtdien vizītes gaitā Singapūrā brīdinājis par mākslīgā intelekta (AI) negatīvo ietekmi uz sabiedrības struktūru.
Telefonkrāpnieki, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus, sākuši zvanīt no nezināmiem numuriem, atdarinot zvana saņēmējam pazīstama cilvēka balsi un lūdzot steidzamu finansiālu palīdzību, informēja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu sniedzēja SIA Bite Latvija pārstāvji.
Lauksaimniekiem nepieciešams iet līdzi laikam un izmantot jaunākās tehnoloģijas, teica Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Mākslīgais intelekts (MI) jau vairākus gadus strauji izplatās mūsu sadzīvē, un šobrīd MI rīku arsenāls ir iespaidīgs – gan tērzēšanas roboti, tekstu, attēlu un video ģenerēšanas programmas, gan arī rīki, kas paredzēti noteiktu nozaru specifisku uzdevumu veikšanai, piemēram, mārketingam.
Izplatoties mākslīgā intelekta programmām, skan arī trauksmes zvani par tā pieļautajām kļūdām un attiecīgi – tā izmantošanu jomās, kur tas var nozīmēt pat cilvēka dzīvību. Kādēļ tā, un kurp tad virzās šīs tehnoloģijas attīstība?