Divu lielvalstu – ASV un Ķīnas – konfliktam par dominēšanu tā dēvēto 5G tehnoloģiju jomā, visticamāk, sekos daudz vērienīgākas domstarpības par līderību mākslīgā intelekta nozarē.
Lai gan ar mākslīgo intelektu nereti lielai daļai sabiedrības saistās fantastikas filmās redzētie roboti un datori, kas pārņem pasauli, īstenība ir daudz vienmuļāka, kaut vienlaikus arī vairāk biedējoša – šīs sistēmas jau kontrolē neskaitāmus mūsu ikdienas aspektus un nākotnē ieņems arvien lielāku lomu.
Trešdien, 12. decembrī, atklāta valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv. Tā ietver jaunākos mākslīgā intelekta sasniegumus latviešu valodai – pasaules atzinību guvušas mašīntulkošanas sistēmas, runas atpazīšanas rīkus un Nacionālo terminu datubāzi.
"Latvijā tradicionāli ir spēcīga zinātniskā pētniecība mākslīgā intelekta jomā. Izmantosim to! Parādīsim, ko esam sasnieguši un kā varam pozitīvā aspektā izcelties uz citu valstu fona," intervijā Magdai Riekstiņai uzsver globālās informācijas tehnoloģiju kompānijas Microsoft vadītāja Baltijas valstīs Renāte Strazdiņa.
"Kopumā vērtējot, esam nonākuši pie tā, ka mākslīgais intelekts ir kļuvis ievērojami gudrāks nekā bija iepriekš un visumā veiksmīgi var tikt izmantots tur, kur jāveic vienkāršs rutīnas darbs," uzskata valodu tehnoloģiju uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.
Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde ir izstrādājis mašīntulkošanas rīku Austrijas prezidentūras vajadzībām Eiropas Savienības (ES) Padomē Translate2018.eu. Tas ir prezidentūras organizatoru, tulku, pasākumu viesu un mediju pārstāvju palīgs, ar kuru reāllaikā tiek tulkoti teksti, dokumenti un mājaslapas lielākajā daļā ES oficiālo valodu, tā palīdzot pārvarēt valodu barjeras simtiem augsta līmeņa sarīkojumos, portālu Diena.lv informēja uzņēmuma pārstāvji.
Nākotnē roboti cilvēkiem atņems darbu, un rindā uz darba atņemšanu stāv autonomie auto, specializētais transports, autonomi piegādes roboti, noliktavu un loģistikas automatizācija, staigājoši roboti, cilvēkveidīgi roboti ar mīmiku un iRobot putekļsūcēji – tā jūnija vidū Latvijas Universitātes (LU) rīkotajā forumā Latvijas formula 2050. Latvija ceļā uz viedvalsti izteicās SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.
Pasaulē vadošais IT pētījumu un konsultāciju uzņēmums Gartner prognozē - 2020. gadā mākslīgā intelekta risinājumu izveide būs viena no piecām prioritātēm globālā mērogā, kur tiks ieguldītas apjomīgas investīcijas. Daudzveidīgi mākslīgā intelekta risinājumi, sākot no mašīnmācības līdz dziļajai apmācībai, izmantojot mākslīgos neironu tīklus, būs pieprasīti dažādās nozarēs, portālu Diena.lv informē Biznesa augstskolas Turība pārstāvji.
Latvijā arvien vairāk tiek izmantotas virtuālo asistentu un čatbota tehnoloģijas, turklāt tas notiek gan privātajā, gan valsts sektorā. Šobrīd lielākais izaicinājums tālākai mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās attīstībai Latvijā ir latviešu valoda, jo, kamēr virtuālo asistentu aspektā runājam par astoņām lielākajām pasaules valodām, viss ir kārtībā – pieejams plašs klāsts ar attīstītām tehnoloģijām, taču ar pārējām valodām, tajā skaita latviešu, situācija nav tik laba.
Par mākslīgo intelektu, digitālo revolūciju un Latvijas vietu ceļā pretim digitālajai nākotnei – ar Microsoft publiskā sektora ģenerālmenedžeri Centrālajā un Austrumeiropā (General Manager for the Public Sector division for Central and Eastern Europe) Kostas Loukas sarunājas Andis Sedlenieks.
"Mākslīgajam intelektam jākļūst daudzvalodīgam. Globālajā pasaulē gan lielo, gan mazo valodu kopienām jānodrošina vienādas iespējas izmantot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas," uzstājoties Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU) 2. globālajā samitā Mākslīgais intelekts labākai pasaulei (AI for Good) Ženēvā (Šveicē) norādīja Tildes valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.
Lielākā daļa jeb 81% pasaules uzņēmumu vadītāju uzskata, ka nākamajos divos gados mākslīgais intelekts strādās ar darbiniekiem kā kolēģis, līdzstrādnieks un uzticams padomnieks, liecina starptautiskā vadības konsultāciju uzņēmuma Accenture Technology vision 2018 veiktā aptauja.