Latvijas iekšpolitikā notiekošais dažkārt ir tik traģikomisks, ka pareizāk liekas nevis kārtējo reizi kaut ko komentēt, bet lasītāju intelektuālai ielīksmošanai minēt kādus vēsturiskus sižetus.
Brexit un Trampa panākumiem vismaz teorētiski vajadzēja signalizēt Rietumu "olgalvjiem", ka kaut ko viņi savā laikmetā, vienkārši sakot, nesaprot. Minēto fenomenu kontekstā zināma refleksija ir vērojama, taču to nevar teikt par protesta kustībām, kas savas identitātes veidošanā izmanto antiglobālismu, imigrantu/islāma noraidījumu, nacionālismu (minētie aspekti var kombinēties).
Neatceros nevienu augstāku amatpersonu vismaz pēdējās desmitgades ietvaros, kuras kandidēšanu uz amatu nepavadītu vingrinājums ar nosaukumu "skeletu meklēšana skapī". Par pašu meklēšanas procesu un atrasto atturēšos izteikties, jo pieredze liecina, ka bieži to visu būtiski ietekmē aizmuguriskas klanu cīņas, kam mediji ir tikai instruments.
Tālākais teksts ir nedaudz provokatīvs aicinājums paskatīties uz kādu ļoti dzīvelīgu tēzi (iespējams, mītu), kas tiek lietota arī politiķu vērtēšanā. Tomēr vispirms sākšu ar citu apgalvojumu - jo vairāk interesējies par dažādu gara titānu dzīvi, jo biežāk saproti, ka izcils profesionāls sniegums un pelnīta atzinība nav šķērslis tam, lai titāns ārpus profesionālās jomas būtu, atvainojos, diezgan liels kretīns.
Kučinska vadītais Ministru kabinets vismaz ārēji cenšas strādāt tik minorīgos toņos, ka var piemirsties, ka tā ir koalīcijas valdība un tas, ka ministri sēdēs viens otru sauc par kolēģiem, neatceļ faktu, ka koalīcijas partneri ir arī politiskie konkurenti. Pašvaldību vēlēšanas, kam partijas pamazām sāk posties, to atgādinās.
Slovēnijā iznākošajā Razpotja nesen publicēts kāds Polijas iekšpolitiskajiem procesiem veltīts materiāls, kurā paralēli jau viegli apnikušajai čīkstēšanai par to, ka "liberālais konsensus" Austrumeiropā izrādījusies fikcija, minēts kāds interesants fakts. Polijā vecuma grupā 19-29 gadi apmēram 60% vēlēšanās savas balsis atdod par labējām vai galēji labējām partijām.
Jociņš ar "bārdu".. Pesimists: "Sliktāk vairs nevar būt!" Optimists: "Var, var!" Tālākais teksts nav mēģinājums piedalīties sacensībā, kurš pateiks kaut ko visdrūmāko par Eiropas nākotni. Tas ir mēģinājums izteikt prognozi, racionāli balstoties pašreizējā situācijā.Prognoze: Eiropā pastiprināsies kolektīvās vainas kā uzvedību veidojoša faktora ietekme.
Pastāvīgajās diskusijās par vēsturi, integrāciju utt. grūti nepamanīt plaisu starp politisko retoriku (un ar to lielā mērā saistīto plašsaziņas līdzekļu) un akadēmisko aprindu darbu. Šonedēļ ikvienam elektroniskajā versijā bez maksas lasāms kļuva LU Filozofijas un socioloģijas institūta izdevums Visi esam sava laikmeta bērni: krievu dzīvesstāsti Latvijā.
Strīdiņi publiskajā telpā par un ap Vējoņa izteikšanos angļu valodā apliecina mūsu spēju iestrēgt mazsvarīgajā un to darīt tik aizrautīgi, ka būtiskajam laika nepietiek.Vispirms par "formu". Tas, ka Vējoņa runā jūtama reģionāla izloksne, ir pilnīgi nenozīmīgi. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka izloksnes, dialekti ir valodas bagātība (piemēram, tie vairo veidus, kā apzīmēt vienu un to pašu priekšmetu, darbību utt.
Milana Kunderas pēdējā romānā Nenozīmīguma uzvara viens no varoņiem saka apmēram tā: mēs jau diezgan sen sapratām, ka šo pasauli mainīt nevar. Tomēr mums arvien palika viena pretošanās forma: neuztvert šo pasauli nopietni. Tomēr nu ir jāatzīst, ka mūsu joki vairs nav iedarbīgi, nestrādā....
Terora akts ar savu negaidītību neizbēgami izraisa acumirklīgas reakcijas un skaidrojumus. Tas ir saprotami, tādēļ būtu aroganti vērtēt emocionālās izpausmes, piemērojot tām racionālas analīzes instrumentus. Tikai jāpatur prātā, ka, paliekot pirmo, spontāno reakciju segmentā, mēs varbūt palaižam garām citus terorisma cēloņus.
Ievērojot dominējošo noslieci uz melnbaltu skatījumu, arī vērtējot kārtējos purkšķus un sprakšķus, kas atskan no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) puses, ļaudīm, pieļauju, ir skaidrs, ka vainīgs ir vai nu biroja vadītājs, vai viņa oponenti. Kāds ir labais, un kāds - sliktais.Savukārt, ja paveras uz t.