Nākamā gada valsts budžets nav ideāls, bet ir pieņemams, piektdien valdības ārkārtas sēdē, kurā lēma par nākamā gada budžetu, uzsvēra Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Latvijas Bankas padomes loceklis, ekonomists Mārtiņš Kazāks nolēmis atstāt Fiskālās disciplīnas padomi (FDP). Termiņu jauna kandidāta atrašanai septembrī noteiks Saeimas Frakciju padomes un Prezidija kopsēdē.
Nākamajā gadā Latvijā vidējā bruto darba samaksa varētu sasniegt 1000 eiro, ceturtdien, iepazīstinot ar jaunāko Swedbank ekonomikas apskatu, sacīja bankas galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
Neraugoties uz pastāvošajiem globālajiem politiskajiem riskiem, visi Latvijas lielie eksporta tirgi ir augoši, tas nozīmē, ka arī Latvijas ekonomika augs, šodien Baltijas nekustamo īpašumu tirgus apskata prezentācijā sacīja Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Investīciju aktivitāte gada sākumā bija negaidīti vārga, kā dēļ IKP izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta uz 2,1%. Neskatoties uz investīciju kritumu un krīzi būvniecībā, gada pirmajā pusē nodarbināto skaits ekonomikā kopumā pat mazliet pieaug, bezdarba līmenis turpina sarukt, algas turpina augt un mājsaimniecību tēriņi pieaug.
Valsts nodokļu politika patlaban balstās nevis uz meklējumiem, kuros sektoros budžetā varētu gūt papildu ieņēmumus, bet gan uz centieniem iekasēt vēl vairāk nodokļus no tiem, kas tos jau tāpat godprātīgi maksā, šodien žurnālistiem sacīja Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks."Tēlaini sakot, valsts naudas maku meklē nevis tajā vietā, kur tas ir pazudis, bet gan tur, kur ir ieslēgta gaisma.
Latvijai jādomā par prasmēs balstītu imigrāciju, intervijā aģentūrai LETA atzina Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks."Ja gribam par savu darbu prasīt lielāku naudu, tad ir jākļūst unikālākiem. Ir vesela virkne prasmju, kuru mums nav. Ja nevaram šīs prasmes radīt uz vietas, tad mums vajadzētu tās importēt.
Latvijas nodokļu sistēmas izmaiņas pēdējos gados drīzāk var raksturot kā diezgan haotiskas, nevis pārdomātas un konsekventas. Apstiprinot it kā nelielu nodokļu izmaiņu, bieži tiek aizmirsti iepriekšējie solījumi. Lēmumu pieņēmēji reti kad izskaidro, kāpēc tas darīts, un rodas sajūta, ka tā vienkārši sanāca, jo to it kā diktē tā brīža "politiskā loģika".
Šogad un nākamgad Latvijas ekonomikai prognozējama diezgan strauja izaugsme – ap 4-5% gadā. Eksporta un investīciju kāpums kļūs spēcīgāks, uzlabojoties ārējam pieprasījumam. Algu un nodarbināto skaita pieaugums balstīs mājsaimniecību patēriņu. Bezdarbs turpinās samazināties, inflācija būs mērena. Bet šāda šķietami komfortabla un bezrūpīga izaugsme slēpj būtiskus vidēja termiņa riskus.
Lai gan var šķist, ka pāri okeānam notiekošais ir ļoti tālu un mūs neskars, sakrītot noteiktiem apstākļiem, arī Latviju ASV budžeta krīze ietekmēs un neļaus palikt vērotājos no malas, norāda eksperti. To, ka ārējās krīzes iezīmes Vašingtonā jau labi redzamas, atzīst patlaban ASV esošā Latvijas delegācija.
Jāuzsver, ka budžets vēl nav pieņemts, jo par to vēl jābalso Eiropas Parlamentam un ir iespējams, ka tas tiek noraidīts. Protams, var teikt, ka būtu bijis labāk, ja Latvijai tiktu piešķirts vairāk, bet tās būtu tikai un vienīgi atrunas…