Kariņš stāstīja, ka viņš ar Latvijas Bankas prezidentu pārrunājis jautājumus, kas skar valsts ekonomikas atveseļošanu. Tāpat premjers informējis par krīzes laikā valsts sniegtā atbalsta trim blokiem - pirmais ir dīkstāves atbalsts, otrs - ieguldījumi infrastruktūrā, trešais - ekonomikas pārstrukturēšana. "Visus šos blokus dinamiski attīstīsim ar mērķi palīdzēt ekonomikai un sabiedrībai," uzsvēra Ministru prezidents.
Vērtējot līdzšinējo situāciju ekonomikā, Kazāks norādīja, ka šī Latvijai ir pirmā krīze, kurā valstij ir savs naudas maks un valsts var pieņemt patstāvīgus lēmumus.
Turklāt valdības lēmumi Covid-19 pandēmijas radītās krīzes mazināšanai, Latvijas Bankas vadītāja vērtējumā, bijuši pareizi.
"Liels ieguvums valdības rīcībā ir tas, ka regulāri tiek vērtēta ekonomiskā situācija un cik efektīvi ir ieviestie atbalsta mehānismi. Krīzē nav ideālu lēmumu, bet galvenais ir pareizs virziens. Ne vienmēr sākotnēji atbalsts bija plašs, tas nebija vienmērīgs, tomēr ar laiku tas tika labots," pauda Kazāks.
Domājot ar valdības plānotajiem turpmākajiem soļiem, Latvijas Bankas prezidents norādīja uz četriem svarīgiem soļiem.
Pirmkārt, lēmumiem jābūt pakāpeniskiem un mērķtiecīgiem. "Tas, ka tiks atcelti epidemioloģiskie ierobežojumi, nenozīmē, ka ekonomikā viss atgriezīsies vecajās sliedēs. Nekādas krasas krīzes beigas nav sagaidāmas, tāpēc atbalsts būs nepieciešams atšķirīgs," uzsvēra Kazāks.
Otrkārt, krīzē ir svarīga riska dalīšana starp valsti un privāto sektoru. "Valsts atbalstam ir jābūt adekvātam, bet tas nedrīkst būt neproporcionāls. Līdz šim valdība to ir ņēmusi vērā," secināja Latvijas Bankas prezidents.
Treškārt, valdības lēmumiem ir jārada labums visai sabiedrībai kopumā. Kā piemēru Kazāks minēja nepieciešamību veikt administratīvi teritoriālo refomu, kā arī domāt par mūžizglītības programmām, lai tie cilvēki, kuri krīzes dēļ būs zaudējuši darbu, pēc tās varētu pārkvalificēties un atgriezties darba tirgū.
Ceturtkārt, Kazāks iesaka valdībai rīkoties un tērēt līdzekļus ilgtspējīgi. "Patlaban valstij ir finanšu resursi pietiekamā apjomā, bet šie līdzekļi nav bezgalīgi. Krīzes laikā mēs varam atbalstīt ekonomiku, palielinot valdības parādu līdz 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr pārskatāmā laika periodā - 6-8 gados - parāds ir jāsamazina līdz aptuveni 40% no IKP. Svarīgi ir ne tikai sniegt atbalstu šajā krīzē, bet arī gatavoties nākamajai," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.
Kā ziņots, līdz 9.jūnijam Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija slimības Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tostarp noteikti dažādi aizliegumi, kas skar ekonomiku, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību. Valsts arī ieviesusi atbalsta pasākumus uzņēmēju un strādājošo atbalstam.
breznulis
Irlielāmērāticams
ļuļa