Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības SIA Rīgas enerģija un AS Latvijas energoceltnieks darbiniekiem lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, noskaidroja aģentūra LETA.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) tic, ka ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) izdosies atrast vislabāko un ātrāko ceļu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai.
Savdabīgu un ļoti strauju pavērsienu 10. janvārī piedzīvoja viens no Latvijas tautsaimniecībai un ikvienam iedzīvotājiem sāpīgajiem problēmjautājumiem – Saeima teju lielā vienprātībā nolēma aicināt Ekonomikas ministriju (EM) triecientempā izstrādāt nepieciešamos tiesību aktus elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai jau līdz šā gada 31. martam.
Saeima ceturtdien pieņēma aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) izstrādāt tiesību aktus elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai jau no šī gada 31. marta, lai gan EM līdzšinējā ministra Arvila Ašeradena (Jaunā Vienotība - JV) vadībā piedāvāja to atcelt no 2022. gada.
Gala lēmums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no 2022.gada būs jāpieņem nākamajai valdībai, pirmdien apliecināja aizejošās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).
Trīs gadu laikā pakāpeniski plānots atteikties no pašreizējās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas, un tās likvidēšanai plānotās darbības ir izvērtētas gan no ekonomiskā aspekta, gan juridiskā, maksimāli novēršot tiesvedību riskus un riskus valsts budžetam. Tā apgalvo Ekonomikas ministrija (EM), kuras paspārnē izveidotā darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus un tapis arī rīkojuma projekts. Ministru kabineta komiteja (MKK) joprojām vecajā sastāvā šos priekšlikumus izskatīs pirmdien, 7. janvārī. EM pārstāve Elita Rubesa-Voravko Dienai atturējās prognozēt tālāko plāna virzību, paredzot, ka MKK sēdē notiks diskusijas. Tādas izraisoties arī par rīkojuma projektiem. Pēc pirmās reakcijas spriežot, zaļās enerģijas ražotāji ar izstrādātajiem priekšlikumiem nekādā ziņā nav mierā.
Lai gan pirms vēlēšanām politiķi solīja OIK "tūlīt, tūlīt" likvidēt, tika imitēta aktīva rosība attiecīga lēmuma gatavošanā, nu valdībā nonākuši plāni šo darbu pabeigt līdz 2022. gadam.
Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi valdības komitejā ziņojumu par risinājumiem attiecībā uz turpmāku elektroenerģijas ražotāju atbalstu, paredzot no 2022. gada atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK), valsts atbalstu tā dēvētās zaļās enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauts pirmdien, 7. janvārī, gaidāmās Ministru kabineta komitejas sēdes dienaskārtībā.
Patlaban tiek gatavots kvalitatīvs obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformas piedāvājums, kas atvieglos nākamās valdības darbu, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība).
Obligātā iepirkuma dalībnieki darbojas ārpus konkurences apstākļiem, tāpēc tiesiskā paļāvība nav pietiekami pamatots arguments – sarunā ar Guntaru Gūti pauž enerģētikas eksperts Pēteris Leiškalns.
Valsts policijas (VP) Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē (ONAP) saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK) ir sākti vairāki kriminālprocesi un resoriskā pārbaude, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) vērsies Ģenerālprokuratūrā par iespējamu Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu nolaidīgu rīcību, izsniedzot obligātā iepirkuma atļaujas, aģentūru LETA informēja EM.