Katarā dzīvojošais palestīniešu radikālā grupējuma Hamās līderis Ismails Hanija trešdien ieradies Kairā uz sarunām par uguns pārtraukšanu grupējuma karā ar Izraēlu un ķīlnieku atbrīvošanu.
Izraēlas lēmums par dažu dienu pamieru ar palestīniešu teroristisko grupējumu Hamās varētu būt saistīts ar sabiedrības spiedienu darīt visu iespējamo, lai atbrīvotu sagrābtos ķīlniekus, bet neliecina par karadarbības beigām, tādu viedokli pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
Pamiers karadarbībā Gazas joslā un grupējuma Hamās sagrābto ķīlnieku atbrīvošana sāksies ne agrāk par piektdienu, trešdienas vakarā un ceturtdienas rītā paziņoja Izraēlas amatpersonas.
Izraēla un grupējums Hamās vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 Hamās Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un Hamās, kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.
Kurdu separātistu bruņotā grupējuma Kurdistānas strādnieku partija (PKK) kaujinieki paziņojuši, ka izbeidz vienpusējo pamieru ar Turcijas spēkiem, ko izsludināja pēc postošās zemestrīces februārī.
Deviņu kara gadu laikā Krievija ne reizi nav ievērojusi vienošanās par pamieru, piektdien atgādināja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Ganna Maļara, norādot, ka tikai Krievijas karaspēka izvešana no Ukrainas nozīmēs uguns pārtraukšanu.
Ukraina izslēdz iespēju piekrist pamieram ar Krieviju un nepieņems nevienu vienošanos ar Maskavu, kas ietvertu atteikšanos no Ukrainas teritorijām, intervijā ziņu aģentūrai Reuters paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.
Krievija un Ukraina trešdien sarunās Parīzē vienojās, ka visām pusēm ir jāievēro pamiers Ukrainas austrumos un ka februārī tiks rīkotas jaunas sarunas.