Cenu indekss augustā ir pietuvojies pie pašas deflācijas robežas. Cenas pret pērno augustu pieaugušas tikai par 0,1%, mēneša laikā samazinoties par 0,5%, kā jau šajā mēnesī ierasts. Ja no kopējā patēriņa groza atskaita alkoholu un tabaku, kuru kopējais devums gada inflācijā ir ap 0,2%, tad pārējām precēm un pakalpojumiem cenas vidēji ir samazinājušās.
Ieraugot apstrādes rūpniecības jūlija datus, pirmajā brīdī rodas sajūta, ka esi aizgājis gulēt vienā valstī, bet pamodies citā. Vairākas nozares, kuras ilgstoši nīkušas negatīvās dinamikas purvā, pēkšņi atgriezušās pie straujas izaugsmes. Šos vārdus izrunājot, ekonomisko procesu vērotāja galvā uzreiz iedegas sarkana lampiņa, jo mēnešu dati nāk un iet.
Šī gada 2.ceturksnis ieskicē beigas apmēram piecus gadus ilgušā ekonomikas izaugsmes cikla pusmūža krīzei, kas sākās ap 2013. un 2014.gada miju un ko izraisīja galvenokārt eiro ieviešanas negatīvā ietekme uz patēriņu, kā Krievijas mērķtiecīgi vai pret pašas gribu sagādātie "pārsteigumi" mūsu eksportētājiem.
Augošai ekonomikai vajag darbiniekus. Darbaspēka apsekojumā (DA) reģistrētais strādājošo skaits šī gada 2.ceturksnī audzis ar lielāko ātrumu kopš 2013.gada 3.ceturkšņa, par 9.1 tūkstoti gada griezumā. Jāatzīmē gan, ka VID dati par VSAOI maksātājiem drīzāk signalizē nodarbinātības kāpuma bremzēšanos. Taču DA dati pērnā gada 2.
Jūnija apstrādes rūpniecības dati sniedz vēl vairāk iespēju sevi grozīt pozitīvā vai negatīvā gaismā nekā parasti. Mēneša laikā izlaide samazinājusies par 2,2%, bet pret pērno jūniju augusi par 4,4%. Ar šo mēnesi noslēdzās 2.ceturksnis, kurā apstrādes rūpniecība gada griezumā augusi par 6,2%, šāds izaugsmes temps nebija pieredzēts kopš 2012.
Kā vēsta šodien CSP publicētie skaitļi, 2.ceturksnī iekšzemes kopprodukts pieauga par 1,2% pret iepriekšējo ceturksni un par 2,6% gada laikā, sezonāli izlīdzinātajos datos.Tas, ka ekonomikas izaugsme 2.ceturksnī ir ievērojami paātrinājusies, bija skaidri nojaušams jau iepriekš. Šķita, ka paātrinājums varētu būt vēl par kādiem 0,3 procentpunktiem straujāks, lūkosim, ko rādīs papildinātie un precizētie dati.
Jūnijā cenas pret maiju mēdz nedaudz pieaugt, pēdējos 10 gados - vidēji par 0,3%, taču šogad tās samazinājās par 0,2%. Jāpiebilst gan, ka maijā mēneša inflācija savukārt bija diezgan liela un jūnijā cenu līmenis tikai atgriezās pie iepriekš ieskicētās trajektorijas. Šo šūpošanos acīmredzot izraisīja vēlais pavasaris, "sadarbībā" ar augļu un dārzeņu cenām.
Grieķijas iedzīvotāju lēmums neatbalstīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem nozīmē tālāku šīs valsts attālināšanos no eirozonas, uzskata DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.Viņaprāt, šis lēmums neatstās būtisku ietekmi uz ekonomiku Eiropā un neizraisīs finanšu krīzi.Ja grieķi atbalstītu vienošanos ar aizdevējiem, tad būtu vieglāk prognozēt tālāko notikumu attīstību, skaidroja ekonomists.
2015.gads Latvijā sākās ar deflāciju, taču tagad gada inflācija sasniegusi 0,5% un turpmākajos pāris mēnešos vēl pieaugs. Līdz ar siltuma tarifu maiņu tā atkal pazemināsies jūlijā, bet tad atsāks diezgan strauju augšupceļu. Tuvākajos mēnešos būs vairāki diezgan spēcīgi inflāciju veicinoši faktori. Naftas cenas aprīlī strauji pieauga, un to ietekme uz patēriņa cenām Latvijā maijā būs diezgan spēcīga.
Reizēm piepildās pat prognozes par ekonomiku. Šogad bija pamats gaidīt spēcīgu patēriņa pieaugumu un tas acīmredzot notiek. Šī gada februārī veikalos, tirgus plačos un internetā tika pārdots par 9,3% vairāk preču nekā pirms gada. Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums februārī gada griezumā bija straujākais kopš 2012.