Enerģētikas savienības perspektīvas un saspīlētās attiecības ar Krieviju būs dominējošie jautājumi kārtējā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju sanāksmē, kas ceturtdien un piektdien norisināsies Briselē. Gaidāms, ka par abiem Eiropas drošībai nozīmīgajiem jautājumiem būs karstas debates, jo gan vienā, gan otrā gadījumā saduras atsevišķu dalībvalstu dažādās intereses.
Lielā slepenībā politiķi plāno Latvijas informatīvās telpas aizsardzību, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Iespējams, ka viena no idejām – televīzijas kanāls Latgalē krievu valodā.Pēdējās dienās ministriju pārstāvji izskatījuši variantus, kā mudināt Latvijas iedzīvotājus pārslēgt pults pogu un Krievijas kanālu vietā izvēlēties vietējos.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs otrdien apsūdzēja Maskavu, ka tā viņam melojusi, "acīs skatoties", par savu līdzdalību Ukrainas konfliktā, un nosodīja Krievijas propagandu."Krievija ir uzsākusi visai zīmīgu ļoti klajas un plašas propagandas vingrinājumu periodu, kādu es esmu redzējis pašos Aukstā kara kulminācijas laikos," Kerijs sacīja ASV likumdevējiem.
Krievijas televīzijas piektais kanāls pārraidījis sižetu, kurā izklāstīts, cik viegli krievu armija var ieņemt Eiropas galvaspilsētas, kā arī izteikti draudi Rietumiem par iespējamajiem raķešu triecieniem.Raidījuma autori to pasnieguši kā karagājienu ar nolūku Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētās sarīkot tā dēvētās Uzvaras dienas parādi.
Ticis izskatīts jautājums par Eiropas Savienības (ES) sankciju piemērošanu Kremlim pietuvinātiem mediju pārstāvjiem, Saeimas Ārlietu komisijas sēdē atzina Ārlietu ministrijas politiskais direktors Eduards Stiprais.Komisijas sēdē nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) deputāts Rihards Kols vaicāja Stiprajam, vai ES noteiktās sankcijas pret Krieviju attiecas arī uz Kremlim pietuvinātiem mediju pārstāvjiem.
Vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, ir skaidri pateikušas - nopietni jāstrādā, lai apturētu Krievijas izvērsto propagandu. Latvija brīdī, kad visbeidzot tiek apvienoti spēki pret Krievijas informatīvo karu, diplomātiski klusē un ieņem neitrālu pozīciju.
Latvija nenobijās no četru valstu aicinājuma Eiropas Savienībai (ES) sniegt atbildi Krievijas propagandai, šodien pēc slēgtās Saeimas Ārlietu komisijas sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība).
Tikai sadarbojoties Eiropa var stāties pretī Krievijas propagandai, šodien Latvijas parlamentā tiekoties ar Itālijas ārlietu ministru Paolo Džentiloni, pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA)."Ukrainas krīze ir atklājusi Krievijas īstenotās propagandas destruktīvo spēku. Eiropas valstis, tostarp Latvija un Itālija, tikai kopīgiem spēkiem var stāties pretī šim izaicinājumam," par Mūrnieces sacīto aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Rietumvalstis apzinās, ka par agresoru pasludinātā Krievija izmanto viņu liberālās demokrātijas pamatvērtības - vārda un preses brīvību - kā ieroci pret pašiem. Savu "patiesību" lielvalsts var brīvi pārraidīt ne vien Latvijas, bet arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotājiem, turklāt, kā liecina reitingi, viņu producētajam saturam ir stabila auditorija.
ASV dizaingrafikas uzņēmums Fathead par savu reklāmas materiālu izmantošanu izkropļotā veidā grasās sūdzēt tiesā Viskrievijas Valsts televīzijas un radio uzņēmumu (VGTRK).28.novembrī kanālā Rossija 1 tika pārraidīts sižets par homoseksuālisma propagandu. Tajā tika demonstrēts videosižets ar kailu vīriešu attēliem pie sienas bērna istabā.
Latvijas informācijas telpā strādā tā sauktie troļļi, kuri rada Krievijai labvēlīgu fonu. Uz to norādījusi Latvijas Drošības policija, svētdien, 30.novembrī, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.Arvien jauni pierādījumi liecina, ka Krievijas varas iestādes pastarpināti vai tieši algo apmaksātus komentatorus, kuri piedalās diskusijās sociālajos tīklos, portālu komentāru sadaļās un blogos.