"Kad tulkoju Raini, mājās visu laiku strādāju, uzvilkusi rītasvārku – kā Rainis. Tagad, kad tulkoju Aspaziju, pucējos," saka muzikoloģe un atdzejotāja Olga Pētersone
Šovakar Doma dārza brīvdabas kinoseansā skatāmas divas spēlfilmas, kuru titros Rainis nemaz nav minēts, tomēr savā veidā iedvesmojis abus režisorus – gan Viesturu Kairišu, kad viņš filmēja Kāzas (2000), gan Imantu Krenbergu un viņa Zobena ēnā (1976)
Kinovakaru ciklā Divi dzejnieki Doma dārzā pienācis piektais, dokumentālo filmu, seanss, kuram piemīt varbūt vismazāk ārējas atraktivitātes, toties tas dod ārkārtīgi daudz vielas domāšanai. Par laikmetu, kas pieprasa un diktē savu skatu uz vēsturi
Režisors Gunārs Piesis vēlējās veidot filmu Pūt, vējiņi! kā dzejnieka subjektīvu redzējumu, kā mentālu tēlu. Šovakar to varēs noskatīties Rīgas Doma dārzā
Latvijas kino ir tikai viena režisore, kura atzinusi Raiņa un Aspazijas darbus par piemērotiem pārcelšanai animācijas valodā, un vēl viens režisors, kurš uzdrīkstējies ar Raiņa tēlu provokatīvi padauzīties. Rozes Stiebras un Kārļa Vītola animācijas filmu programma – šovakar Doma dārzā
Lai gan Aspazija bija talantīga dzejniece un dramaturģe, ne tikai Raiņa dzīvesbiedre, Latvijas pilsēttekstā viņas vīrs ir iemūžināts krietni biežāk un pamanāmāk
Režisora Jūlija Raizmana filmai Rainis (1949) bija jāparāda titulvaronis kā proletāriskās revolūcijas dzejnieks, kurš raksta tautai partijas vadībā. Šovakar filmu varēs noskatīties Rīgas Doma dārzā
2. jūlijā Doma dārzā sākās Nacionālā kino centra un sabiedriskās kustības Mans Doms rīkotais kinovakaru cikls, kurā Rainis un Aspazija būs redzami gan caur ekranizāciju prizmu, gan arī iespējami tuvu realitātei – hronikās un dokumentālajā kino