22. novembrī ar veiksmīgu rezultātu noslēdzās Rīgas brīvostas pārvaldes rīkotā izsole par teritorijas nomas tiesībām saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās. Atklātā izsolē piedalījās trīs starptautiskas kompānijas, un sīvā konkurencē pēc 92 veiktiem vairāksolījumiem par tās uzvarētāju atzīts Lietuvas saules parku attīstītājs UAB Saules Graža. Izsoles uzvarētājam pēc līguma noslēgšanas ar Rīgas brīvostu turpmāko piecu gadu laikā būs jāveic saules parka un sadales infrastruktūras attīstība. Kopējās investīcijas parka izveidei pēc Rīgas brīvostas pārvaldes aplēsēm pārsniegs 90 miljonus eiro.
Rīgas ostā Spilves pļavās veidos lielāko saules paneļu parku Latvijā ar nominālo jaudu vismaz 100MW un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100000MWh gadā, kas atbilst vidēji lielas Latvijas pilsētas elektroenerģijas gada patēriņam. Tas ir pirmais solis vērienīgā Spilves industriālā parka kompleksa izveidē.
Šovasar Latvijas Banka sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu AJ Power veiksmīgi noslēdza darbu pie vēl viena saules paneļu parka īstenošanas. Projekts ir daļa no Latvijas Bankas ilgtspējības stratēģijas, kas paredz pārdomātāku elektroenerģijas izmantošanu.
Saskaņā ar Swedbank datiem šī gada pirmajos piecos mēnešos saules paneļu iegādei izsniegto kredītu apjoms bijis trīs reizes lielāks nekā visa iepriekšējā gada laikā. Tiesa, lielais pieprasījums fiksēts galvenokārt fizisko personu vidū privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai, kur kredītņēmējiem papildus pieejams arī valsts atbalsts. Pavisam cita aina vērojama daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku segmentā, kur saules paneļu risinājumu ieviešanu bremzējušas normatīvo aktu nepilnības, dzīvokļu īpašnieku nespēja vienoties un attīstītāju piesardzība. Kas varētu mainīt izveidojušos situāciju, kāds ir saules paneļu tehnoloģiju vidējais atmaksāšanās laiks un ko šobrīd savos topošajos projektos paredz mājokļu attīstītāji, skaidro energouzņēmuma “Enefit” enerģijas risinājumu nodaļas vadītājs Andrejs Kombecovs un nekustamo īpašumu uzņēmuma “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.
Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, ievērojami palielinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas pašražošanas, nebijušu popularitātes vilni Latvijā piedzīvo saules paneļi. Kādēļ tos vērts apdrošināt un kādiem riskiem jāpievērš lielākā uzmanība, uzstādot saules paneļus?
Vasarnīcas, dārza mājas vai ēkas lauku īpašumos arvien biežāk saimnieki izvēlas aprīkot ar saules baterijām. Šie paneļi, ko novieto uz jumta, nebojā skatu un spēj saražot alternatīvas elektrības daudzumu kā papildu enerģijas avotu vai sniedz iespēju tikt pie gaismas tur, kur cita elektrība kaut kādu iemeslu dēļ nav pieejama.
Pagājušajā gadā Nīderlandē uzstādītais 70m garais riteņbraucēju celiņš pusgada laikā saražojis 3000 kw/h elektrības, kas esot gana daudz, lai ar enerģiju nodrošinātu viena cilvēka mājsaimniecību veselu gadu, vēsta Al Jazeera.
Ķīna un Eiropas Savienība (ES) piektdien sāka ministru līmeņa sarunas, kurās abas puses centīsies atrisināt nesaskaņas saistībā ar saules paneļu importu un citus biznesa jautājumus laikā, kad saspīlētā situācija abu pušu starpā draud izraisīt tirdzniecības karu.
Vienlaicīgi LNB Uzraudzības padome nolēma, ka priekšlikumu uzstādīt saules paneļus varētu izskatīt kontekstā ar LNB infrastruktūras nākamo būvniecības kārtu īstenošanu, meklējot piedāvājumu ar lielākiem zaļās enerģijas atdeves rādītājiem un izdevīgāku finansiālo risinājumu.
Vērtējot nepieciešamību uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jumta izvietot saules paneļus, enerģētikas un atjaunojamās enerģijas nozares eksperti atbalsta šo ideju, turklāt norāda, ka tas dabā paradītu, ka tehnoloģija Latvijā var strādāt, kā arī veicinātu tehnoloģijas atpazīstamību un plašāku izmantošanu.