Mēģinājumi ar sporta palīdzību normalizēt lielvalstu attiecības notikuši arī agrāk, turklāt var teikt, ka veiksmīgi – gan ASV un Ķīnas pingponga diplomātija, gan pēcāk arī Kanādas un PSRS hokeja spēles tiešām palīdzēja arī politiskajā laukā. Vai to ir iespējams atkārtot?
Ornitologs Viesturs Ķerus par vairākiem pavasariem vienā gadā, latvieša fizioloģisko vajadzību pēc meža un kāpēc vēl nav pārtraukta mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā.
Senāk Imantā tirgus nebija un, ja arī bija, tad tālākiem nācējiem vai braucējiem nepamanāms, toties kāda cita vieta Imantā gan bija zināma visā Rīgā – tā bija slavenā Truba, alkoholisko dzērienu veikals pie skursteņa.
Viena kustība iekustina jaunu. Tā varētu sacīt par Ginta Zilbaloža animācijas pilnmetrāžas Straume (2024) sasniegumiem, kas organiskā veidā ir ļāvuši būt pamanītai ne tikai Latvijas kinonozarei, bet arī it kā atšķirīgajam, tomēr radnieciskajam Baltijas reģionam. Pēcoskaru dzīvē (un realitātē) arvien vairāk kinonozares izdevumu raksta par Baltijas kino un piesauc tā "renesansi", tostarp izceļot Latvijas animācijas un dokumentālā kino tradīcijas, kā arī starptautiskos Latvijas kino smagsvarus Lailu Pakalniņu un Signi Baumani, kuru filmogrāfija ir labi zināma ārpus mūsu robežām un kuru vārdi jautājumus nepieprasa.