Svītraini un plankumaini kažoki dzīvnieku pasaulē nav retums. Neparasti raksti uz dzīvu būtņu mugurām redzami Eirāzijā, Āfrikā, Austrālijā un abos Amerikas kontinentos. Taču tikai tagad, pēc vairāku desmitgažu darba, zinātniekiem izdevies saprast, kā dzīvnieki tikuši pie unikālā plankumainā dizaina.
WSJ Magazine Innovator Awards ceremonijā Ņujorkā popmūzikas zvaigzne Billija Ailiša vērsās pie publikas ar runu, kas pārsteidza klātesošos un radīja plašu rezonansi medijos un sabiedrībā. Saņemot balvu kā gada mūzikas novatore, viņa savu pateicību pārvērta sociāli asprātīgā manifestā – tiešā aicinājumā pasaules bagātākajiem cilvēkiem pārskatīt savas vērtības un pienākumus sabiedrības priekšā.
Neraugoties uz aizvien pieaugošo spriedzi – ievērojamu ASV spēku koncentrēšanu pie Venecuēlas krastiem un ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem, ka šīs valsts līdera Nikolasa Maduro «dienas ir skaitītas» –, galīgais lēmums par iespējamās militārās vai slepenās operācijas sākšanu šajā valstī nav pieņemts. Kādi ir iespējamie attīstības scenāriji Venecuēlā?
Tā kā realitātē rudens vismaz tajās Rīgas daļās, kurās aug kaut viens koks, šodien ir pārvērties par lapu pūtēju nebeidzamu trokšņošanu, šajā ziņā stabili pārspējot vasaras mauriņpļāvējus, rīdziniekam, kam to grūti paciest, atceroties savas tālās bērnības rudeņus, kad rītos skaļākais troksnis bija no lietus lāses vai krītošas lapas atsišanās pret palodzi, ir trīs izejas.
Nav cita festivālu un arī ierindas skatītāju visaptverošas labvēlības pelnošāka režisora par grieķi Jorgu Lantimu, kura desmitā pilnmetrāža Bugonija/Bugonia (2025) pēc Latvijas pirmizrādes Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF) nu nonākusi kinoteātros.
Pirms gada pasauli uzjautrināja Ig Nobel balvu fizioloģijā saņēmušais japāņu zinātnieku pētījums par to, vai dzīvas būtnes spēj elpot caur dibenu. Tagad darba autori gājuši soli tālāk un klīniskos izmēģinājumos ar cilvēkiem guvuši apstiprinājumu šai hipotēzei.
Cilvēks, kura jaunība pagājusi latviešu padomju literatūras valgos, izdzirdot, ka kāds krogs nosaucies Vanadziņš, var nodomāt, ka te klients – kā Viļa Lāča mazais Vanadziņš tēvu – gaida savu pasūtījumu un nevar vien sagaidīt.
Lelde Jauja ir romānu Vīrs, bērni un pieci randiņi un Pārēšanās ābece autore. Viņas stāsti un lugas publicēti dažādos periodikas izdevumos, bet šoreiz viņa nāk pie sava lasītāja ar dramaturģiski pārdomātu stāstu krājumu, kurā autore aplūko pasauli no, manuprāt, vēlo trīsdesmit, četrdesmit, varbūt pašu agrāko piecdesmit gadu veco sieviešu skatpunkta.