SestDienas intervijas

Cilvēka mērogs. Saruna ar diriģentu Imantu Resni

Pupu mizas, cik slikta Vējonim angļu valoda, saka diriģents Imants Resnis. Viņš sajuties kā vidējais latvietis un uzrakstījis pašskatu par to, kas Latvijā svarīgs, kas interesants, smieklīgs un nejēdzīgs. Arī par mūziku, patiešām garšīgiem kartupeļiem un politiku.

15. aprīlis, 2018, 9:14

Mūris starp pagātni un tagadni. Saruna ar kinorežisoru Dāvi Sīmani

Kinorežisors Dāvis Sīmanis uzņēmis filmu par nošķirtību Latvijas sabiedrībā un Putina politikas glorificētājiem robežas abās pusēs.

14. aprīlis, 2018, 15:09

Lūriņa šņorbēniņos

Nacionālā teātra prīma Dita Lūriņa-Egliena jubilejā uzdāvina sev brīvību, stāsta par samīlēšanos igauņos, uzglūnētājiem uz Liepājas robežas un to, kā viņa aizmirsusi elpot.

8. aprīlis, 2018, 9:02

Sirdī kautrīgie. Saruna ar grupas Zāle dibinātājiem Martu Kreitusi un Pēteri Dragunu

Grupas Zāle mūziķi Marta Kreituse un Pēteris Draguns atraduši Raini sevī un stāsta par sievišķo un vīrišķo, kam vienmēr jābūt blakus radīšanas procesā, mūzikas dziedinošo spēku un to, kas viņus tur Latvijā.

31. marts, 2018, 9:00

Valoda dzimst kafijas biezumos. Saruna ar Ingu Baušķenieku

Par Jaunā Rīgas teātra jauno izrādi Dieviņš pillā dzirdētas trīs versijas. Viena – ka režisors Alvis Hermanis to taisījis, lai parādītu, ka Guna Zariņa uz skatuves spēj visu (izrādē viņa spēlē dzejnieku Aivaru Neibartu jeb Ņurbuli (1939–2001)). Otra versija – Ņurbulis Gunai ticis tāpēc, ka abiem ir līdzīgi deguni. Trešā – ka izrādes varonis ir nevis Ņurbulis, bet Ņurbuļa un mūziķa, Dzelteno pastnieku līdera un arī izrādes mūzikas autora Ingus Baušķenieka krustojums. Uz tādām domām vedina vismaz scenogrāfija, proti, dažādiem lenšu magnetofoniem pilnais kakts, kas skatītājam atgādina Ingus analogo ierakstu studiju.

17. marts, 2018, 8:40

Izvēlējušies neapnikt

Atzīstot, ka viņu satrauc tas, kas nav līdzsvarā, un filozofējot par mītiem, kas ir visapkārt, Jānis Ozoliņš ar domubiedriem grupā Sigma izdod jaunu albumu, kas balstīts latviešu autoru dzejā.

3. marts, 2018, 18:21

Zālamana šķiršanās. Arhibīskaps Vanags par Rubeņa aiziešanu un notiekošo baznīcā

Lai gan pēdējos gadus mācītājs Juris Rubenis nekalpoja Rīgas Lutera draudzē Torņakalnā un pat tie, kas nebija bijuši viņa 2009. gadā dibinātajā "klusuma vietā" Elijas namā, zināja, ka Rubenis meklējams Lūžņā, Kurzemes mežos, tomēr ziņa par atmodas laika varbūt pašas lielākās garīgās autoritātes aiziešanu no mācītāja amata pēc 36 gadu kalpošanas vismaz sociālajos tīklos tika uztverta ja ne nu gluži tik traģiski kā ugunsgrēks Pētertornī, tad vismaz asus viedokļus raisīja gan.

23. februāris, 2018, 12:04

Tīkls padarīja slavenu

Man patīk baidīties, un cilvēkiem vispār patīk domāt par pasaules galu, saka kādreizējā loģistikas speciāliste Jana Vagnere (44). Krīzes laikā viņa sāka rakstīt antiutopiju, ko pa nodaļām publicēja internetā, un nu viņai Krievijā iznākušas jau vairākas grāmatas. No tām pirmā – Vongezers – tulkota arī latviski.

3. februāris, 2018, 8:31

Bez komata nevar

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš piedzīvo troļļu un elfu karu jaunajā mobilajā lietotnē Valodas draugs un atklāj, ka par valodas likuma pārkāpumiem ziņo arī krievi, bet ar inspektoriem niknāk strīdas latvieši.

2. februāris, 2018, 12:12

Mīts par nodevēju tautu

Māra Zālīte uzrakstījusi autobiogrāfiskā romāna Pieci pirksti turpinājumu, neļauj nomelnot inteliģenci un noraida ņerkstēšanu par simtgadi.

19. janvāris, 2018, 11:44

Asinis un ziepju taloni

Šim aparātam ir tikpat gadu, cik man, – sešdesmit pieci – filmu līmēšanas pusautomātu Mazās ģildes pagrabā, Kinoamatieru studijas telpās, rāda dokumentālo filmu režisors Romualds Pipars. Kopš 1971. gada, kad Pipars te pirmoreiz ieradās, viņam šajās telpās pagāja jaunība. Sekoja režisora darbs Rīgas kinostudijas hronikas sektorā, bet, kad Rīgas kinostudija pajuka un kino ražošana mainījās, proti, beidza pastāvēt kinofilma, Pipars atgriezās Kinoamatieru studijā, kurā redzamos filmu gatavošanas aparātus – multkameru PS 1 (pokadrovaja sjomočnaja kamera) un citus – viņš tagad sauc par "faktiski muzeju".

13. janvāris, 2018, 8:00

Nostalģija ir bīstama

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē no 8. decembra būs apskatāma izstāde YOU’VE GOT 1243 UNREAD MESSAGES. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze, "poētisks atsegums analogā laikmeta kultūrslānī", kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē, stāsti par personīgo atmiņu kultūru, savstarpēju tīklošanos un eksperimentālu jaunradi pagājušā gadsimta 60.–70. gados, kad arvien lielāka sabiedrības daļa sāka arī ikdienā izmantot mehāniskās reprodukcijas un datu aprites ierīces: telefonus, rakstāmmašīnas, kompaktās fotokameras, teikts izstādes aprakstā.

9. decembris, 2017, 15:57