Daudzās upēs Vidzemē, Latgalē un Zemgales austrumos pēc svētdienas lietavām strauji ceļas ūdens līmenis, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati.
Spēcīgo nokrišņu dēļ pēdējā diennaktī daudzās upēs Latvijas centrālajā un austrumu daļā strauji cēlies ūdens līmenis, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Nokrišņu un kūstošā sniega ietekmē ūdens līmenis vairākās Latvijas upēs pakāpies augstāk nekā šā gada februāra beigās un marta sākumā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati.
Lietus un kūstošā sniega dēļ Kurzemes upēs Bārtā, Durbē, Rīvā un Užavā ūdens līmenis pēdējā diennaktī paaugstinājies par aptuveni pusmetru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvie dati.
Kopš palu maksimuma, kas lielākajā daļā upju bija februāra beigās vai marta sākumā, ūdens līmenis galvenokārt ir ievērojami pazeminājies, bet Aiviekstē pie Lubānas un Daugavā pie Zeļķiem tas saglabājas augsts, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Pēc vairāku gadu pauzes Latvijas upēs šopavasar atkal ir pali. Ziemā sastingušais ūdens lauž ledus vāku, ledus gabali rībēdami un brakšķēdami ar lielu spēku slīd un brīžiem burtiski beržas caur upi, paraujot līdzi krastos saaugušos krūmus un niedres un nodīrājot gruntī sakrājušos dūņu un dažādu augu atlieku slāņus. Veidojas ledus sastrēgumi, aizsprostojot upes tecējumu, applūst piekrastes, palienes. Visi šie notikumi ir svarīgi gan dzīvajai dabai upēs un to krastos, gan cilvēkiem, kuru īpašumi ir upes tuvumā, gan sabiedrībai kopumā.
Vidzemes un Latgales upēs turpinās palu process, kas sākās februāra izskaņā, liecina Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija.
Pirmdienas pēcpusdienā Lielupē pie Jelgavas strauji ceļas ūdens līmenis un iespējama palieņu applūšana, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Ūdens līmeņa kāpums Latvijas upēs mazinājies, lielā daļā upju ūdens līmenis vairs nepaaugstinās vai sācis kristies, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.