Saņēmis mūža balvu literatūrā, dzejnieks un atdzejotājs Uldis Bērziņš raksta valodai, atceras dzejoļu skaitīšanu uz braucoša vilciena trepītēm un grib zināt, ko Radītājs domā par evolūciju
2017. gada 21. aprīlī plkst. 18 mūzikas namā Daile, tiks pasniegtas Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA). Mūža balvu par par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas kultūrvides un valodas bagātināšanā ar nozīmīgiem pasaules kultūrtekstiem piešķirs dzejniekam un tulkotājam Uldim Bērziņam, informēja balvas pārstāve Iveta Bērziņa-Bebriša.
Rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma dzimšanas dienā, 13. maijā, plkst. 18 Ikšķiles Tautas namā tiks pasniegta viņa vārdā nosauktā balva literatūrā.
24. novembrī Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē notiks starptautisks seminārs _Tulkot Eddas dziesmas, _informēja LNB pārstāvis Augusts Zilberts. Tas veltīts senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojumam Eddas dziesmas, kura latviskais tulkojums izdots šī gada oktobrī.
12. septembrī, Dzejas dienu pasākumā Ceļojums ar dzejniekiem laikā tika pasniegtas Latvju Tekstu redakcijas balvas labākajam dzejas un atdzejas krājumam. Tās saņēma Daina Sirmā un Uldis Bērziņš.
Laika nav — mūsu sarunā vairākkārt saka dzejnieks Uldis Bērziņš, un to viņš saka gan kā cilvēks, kuram vienmēr daudz kam nav laika, gan kā dievs, kuram laiks neeksistē vispār. Arī vaicāts, vai savos 70 gados nejūtas vecs, latviešu droši vien izcilākais un noteikti aizrautīgākais atdzejotājs atbild, ka nejūtas gan, tāpat kā nekad neesot juties jauns.
Atzīmējot Ulda Bērziņa 70 gadu jubileju, apgāds Neputns izdevis dzejas krājumu _Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā _neparastā formātā, informēja izdevniecības pārstāve Dace Krecere. Bērziņš vienmēr ir bijis novators, tādēļ arī krājums šoreiz neparastāks. Kopā ar mākslinieku Juri Petraškeviču tapusi dzejas avīze.
Lielai Latvijas iedzīvotāju daļai vārds islāms acumirklī asociējas ar džihādu, teroristiem. Ko īsti nozīmē džihāds un kāpēc bija vajadzīgs Korāns latviešu valodā - par to ar Korāna atdzejotāju Uldi Bērziņu sarunājas Andrejs Panteļējevs.
Dzejnieks Uldis Bērziņš sestdien notiekošo referendumu par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodu noteikt par otru valss valodu, ironiski sauc par ne visai izdevušos teātra izrādi. Piedāvātie grozījumi likumā dzejniekam šķiet naivi, absurdi un pat bērnišķīgi.
Klajā nākusi Mariana Rižija monogrāfija par latviešu 20. gadsimta pēdējā ceturkšņa dzejas “novitātes cieto riekstu” Uldi Bērziņu.Marians Rižijs. Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika – Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2011.Šis ir laimīgs gads mūsu filoloģijai - piecas pamatīgas grāmatas literatūras pētniecībā: K.