Ja esošais Valsts prezidents Egils Levits atkārtoti kandidēs uz šo amatu, viņš negribētu savam atbalstam saņemt balsis no partijām, kas nav latviskas un rietumnieciskas.
Par Valsts prezidenta vēlēšanām, skandāliem VID un jaunās valdības un parlamenta
svarīgākajiem uzdevumiem
Guntars Gūte sarunājas ar Apvienotā saraksta Saeimas
frakcijas priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.
Slovēnijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā svētdien visvairāk balsu saņēmis konservatīvās Slovēnijas Demokrātiskās partijas atbalstītais kandidāts Anže Logars, otrajā vietā atstājot politiski neatkarīgo Natašu Pircu Musaru.
Saeimas Prezidija vairākums otrdien nolēma nesasaukt opozīcijas rosināto parlamenta sēdi 5.jūnijā, kurā maija pirmajā pusē opozīcija rosināja rīkot Valsts prezidenta vēlēšanas.
Šodien tapa zināms, ka nākamais Latvijas Republikas Valsts prezidents būs Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, par kuru nobalsoja 61 parlamentārietis. Kā noritēja valsts augstākās amatpersonas ievēlēšana - skaties Aivara Liepiņa fotoreportāžā!
Līdz ar ievēlēšanu Latvijas Republikas Valsts prezidenta amatā līdzšinējam Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesim no tiesneša amata jāatkāpjas - šie amati nav savienojami, portālam Diena.lv apstiprināja Tieslietu ministrijā.
Ar 61 balsi "par" un 32 balsīm "pret" par nākamo Latvijas Republikas Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits. Kopumā par no urnas izņemti 95 biļeteni, bet par derīgiem atzīti 93. Par nederīgiem atzīti ZZS pārstāvju - ekspremjera Māra Kučinska un bijušās veselības ministres Andas Čakšas - iesniegtie biļeteni. Levita konkurents Didzis Šmits saņēma 24 balsis "par", bet pret Šmitu balsoja 69 parlamentārieši. Vismazākais atbalsts bija tiesībsargam Jurim Jansonam - viņu atbalstīja 8 deputāti, bet pret bija 85.
Pienākot trešdienai, kad Saeimā ārkārtas sēdē parlamentārieši pirmo reizi atklātā procedūrā ar vēlēšanu zīmēm izraudzīsies nākamo Valsts prezidentu, ir visai maz nezināmo par vēlēšanu rezultātiem. Uz augsto amatu pretendē Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kuram vajadzētu saņemt Saeimas vairākuma atbalstu, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Juris Jansons un partijas KPV LV iekšējo opozicionāru izvirzītais kandidāts deputāts Didzis Šmits. Ņemot vērā, ka Levita kandidatūras apstiprināšanai nepieciešamā 51 balss Saeimā ir gandrīz pilnīgi pārliecinoši garantēta, lieliem pārsteigumiem šo vēlēšanu procesā nevajadzētu būt. "Vēlēšanām viss ir sagatavots," pirmdien izteicās Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV).