Sociālajos tīklos vairākkārt esmu pamanījusi jautājumu, kā iekārtot pavisam mazu virtuvi – piecus sešus kvadrātmetrus – sērijveida namā tā, lai tā būtu ērta, gatavojot maltīti, un pietiktu vietas arī ēšanai.
Iepriekšējā reizē sāku stāstīt par dažādiem mūsdienu virtuves piederumiem, kas ne vienmēr bijuši tik pašsaprotami. Šoreiz turpināšu ar angļu porcelānu un olu trauciņu.
Neskatoties uz to, ka Latvija ir piejūras valsts, restorānos vietējo zivju piedāvājums ir samērā slikts, kas saistīts ar to, ka Baltijas jūrā nav zivju. Tādēļ populārākās zivis Latvijā ir Norvēģijas lasis un vietējā reņģe, intervijā laikrakstam Dienas bizness norāda pavārs un uzņēmējs Mārtiņš Sirmais.
Kaut gan ļoti neraksturīgi dzejniekiem, Aleksandrs Čaks bija saimniecisks vīrietis. Viņš brīvi orientējās pavārmākslā un kulinārijā. Par to liecina dzejnieka memoriālajā muzejā Lāčplēša ielā 48/50 atrastās piezīmju lapiņas ar zīmītēm mājiniekiem un dažādu ēdienu receptēm. Tās, tāpat kā fotogrāfijas, atmiņu skices un fragmenti no dzejnieka darbiem liecina, ka viņš bija ne tikai talantīgs literāts, bet arī labs pavārs un saviesīgu pasākumu cienītājs.
Pasaules gals tas nav, taču remonts jebkurā dzīvoklī tā iemītniekus izsit no ierastās dzīves kārtības un liek sevi just vēl ilgu laiku pēc tam, kad meistari jau ir gabalā. Ingūna Rībena stāsta, ka 1903.gadā celtajā jūgendstila ēkā Stabu ielā ģimene sākusi dzīvot pirms trīsdesmit gadiem. Četras caurstaigājamas istabas, šaura virtuvīte, garš tumšs gaitenis, kopā 100 m2.