„Iespējams, jūsu zobu tīrīšanas tehnika nav mainījusies gadiem. Bet vai tā patiešām ir nevainojama? Vai tīrāt pietiekami ilgi, pareizā virzienā un ar pareizo zobu pastas daudzumu?” jautā „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.
Rūpēs par paša veselību un urbjoties cauri zobu pastu sastāva etiķetēm, uzņēmējs un industriālā dizaina pārzinātājs Armands Vecvanags nonāca pats pie savas zobu tīrīšanas līdzekļa receptes. Tā tapa uzņēmums Monk Island un zobu pulveris, kura sastāvs nav jāraksta sīkā drukā vairākās rindās, jo tajā ir tikai četras sastāvdaļas. Armands ir pārliecināts, ka pasaulei var likt mainīties gan apzinātāka produktu izvēle ikdienā no patērētāju puses, gan atbildīgāka ražošanas pieeja no uzņēmēju puses.
Eiropas Savienībā (ES) līdz 2030. gadam cer pilnībā beigt zobārstniecības amalgamas jeb metāla sakausējuma ar dzīvsudrabu izmantošanu. Tas tiek darīts, lai mazinātu šī materiāla ietekmi uz vidi un attiecīgi netiešu ietekmi uz cilvēku veselību. Lai ievērotu ES regulās noteikto, arī Latvijā šonedēļ tika apstiprināts zobārstniecības amalgamas lietošanas samazināšanas plāns 2019.–2020. gadam. Latvijas Zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis Dienai uzsver, ka tieša amalgamu saturošo materiālu negatīvā ietekme uz cilvēka veselību nav pierādīta un iedzīvotājiem, kuriem tādi materiāli ir izmantoti, nevajadzētu lieki satraukties.
Lai turpmākajos gados samazinātu amalgamas jeb tā dēvētās dzīvsudraba plombas izmantošanu zobārstniecībā, otrdien. 2.jūlijā, valdība apstiprināja Veselības ministrijas (VM) sagatavoto plānu 2019.-2020.gadam. Mērķis ir aizsargāt vidi no piesārņojuma ar dzīvsudrabu, informē VM pārstāve Anna Strapcāne.
Trūcīgajiem Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamas valsts apmaksātas zobārstniecības programmas, tomēr tas ir finansējuma jautājums, aģentūrai LETA atzina veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Latvijā 35% iedzīvotāju tīra zobus tikai vienu reizi dienā, kaut parasti jau no mazotnes māca, ka tas jādara divas reizes dienā, katrai tīrīšanai atvēlot divas minūtes. Līdzīgas secinājums ir arī par Igauniju - tur 30% iedzīvotāju zobus tīra reizi dienā, liecina Philips veiktā aptauja.
Mūsdienās maldīgs ir priekšstats, ka breketes nēsā tikai bērni un pusaudži. Izrādās, ka vecums, kad sākt rūpēties par savu sakodienu, ir visdažādākais, gluži tāpat kā iemesli, kādēļ to darīt. Ortodontiskā ārstēšana nozīmē nepareizu zobu un žokļu attiecību korekciju, kā rezultātā ir iespējams iegūt skaistu smaidu un funkcionālu sakodienu. Savukārt brekešu izmantošana ortodontijā ir visbiežāk pielietotā ārstēšanas metode, lai koriģētu zobu izvietojumu. Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta sertificētā ortodonte Ieva Fiļipova norāda, ka ortodontiskā ārstēšana, tajā skaitā brekešu lietošana, nekad nevar būt par vēlu, ja vien cilvēks ir pietiekami pašdisciplinēts un motivēts, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.