Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Atis Rozentāls

Cīnās ar pagātnes rēgiem

Pamatīgi – par 19,1 miljonu eiro – samazinot izdevumus, pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme (RS) 2020. gadu pabeidzis ar viena miljona eiro peļņu, kas būtu lielāka, taču 2,4 miljonus nācies samaksāt Konkurences padomes aprēķinātajās soda naudās par 2012. un 2013. gadu. Preses konferencē RS valdes loceklis Gints Zeltiņš tos nosauca par pagātnes rēgiem, piebilstot, ka beidzot ir izdevies izveidot arī nelielu drošības spilvenu, jo «nav izslēgts, ka pagātnes rēgi mūs vēl panāk».

Kad uzvar mazāka novada līderis

Ierastas ir mazāko novadu iedzīvotāju bažas, ka lielajā apvienotajā novadā viņiem nebūs pārstāvniecības. Tomēr vēlēšanu rezultāti liecina, ka ir vairākas pašvaldības, kurās lielāko atbalstu ir ieguvuši mazāko novadu līderi. Dažos gadījumos tas noticis apzināti, jau sākumā paredzot šādu iznākumu, citviet šāds rezultāts ir pārsteigums, un nav arī zināms, vai mazāku atbalstu ieguvušo sarakstu pārstāvji pret šādu līderi neapvienosies, lai atstātu viņu mazākumā.

Partijas vētī vēlēšanu rezultātus

Pirms pašvaldību vēlēšanām visai izplatīts bija viedoklis, ka vietvaras iedzīvotāji vēlē pēc atpazīstamām personībām un mazāk ņem vērā partiju piederību. Vēlēšanām beidzoties, gan redzams, ka politiskie spēki tomēr diezgan cītīgi skaita iegūtās vietas un izplata paziņojumus par savām sekmēm.

Pašvaldību vēlēšanu rezultātu ietekmē neatnākušie

Sestdienas vakarā, slēdzot vēlēšanu iecirkņus, atklājās aina, kuru daudzi bija prognozējuši, tomēr ne tik dramatiskā mērā, – tikai 34,01% balsstiesīgo bija devušies pie urnām, lai izraudzītos savu pašvaldību deputātus jaunajās robežās kopš administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pieņemšanas Saeimā. Tiesa, vēl viss nav galā – jau tagad Rēzeknes un Varakļānu novadā vēlēšanas pārceltas uz 11. septembri, bet par vairākām teritorijām Satversmes tiesas spriedumu vēl gaida.

Tomēr bez stopkrāna

Satversmes tiesas (ST) spriedums Varakļānu lietā "uz bremzēm" nolika vēlēšanu procesu Madonas un Rēzeknes novadā, tomēr Saeima lēma, ka Varakļānus Madonas novadam nepievienos, bet izveidos atsevišķu pašvaldību. Tādējādi vēlēšanas Madonas novadā tomēr notiks, bet tā iedzīvotājiem nebija iespējas nobalsot pirmdien, kad to darīja citās pašvaldībās.

Asa sižeta vēlēšanu drāma

Pirms četriem gadiem pašvaldību vēlēšanās Līvānu novadā bija maz pārsteigumu – 11 vietas no 15 ieguva Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ar Andri Vaivodu priekšgalā, pa divām vietām atstājot Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) un Saskaņai. Vairāk sarakstu vēlēšanās arī nepiedalījās.

Vairāksolīšana Jūrmalā

Kūrortpilsētā tradicionāli asa konkurence un dāsni piedāvājumi vēlētājiem.

Daudziem nepilni saraksti

Mārupes novada domes vēlēšanās būs jūtamas Babītes varas maiņas atbalsis.

Vēlēšanu cīņas un sakritības

Kopš 2017. gada, kad Ķekavas novada domes vēlēšanās startēja 14 saraksti, daudz kas ir mainījies, arī sarakstu skaits, kas sarucis līdz desmit. Pēc administratīvi teritoriālās reformas tam pievienosies Baldones novads, kurš šajā sasaukumā arī piedzīvoja varas maiņu un gana lielas kaislību bangas. Pretēji iepriekšējiem sasaukumiem formāli Ķekavas domes situācija pat šķiet stabila, jo no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ievēlētā Viktorija Baire domes priekšsēdētājas amatā nostrādāja pilnu sasaukumu, tiesa gan, lielāko daļu no tā kā neatkarīga deputāte, un pavisam nesen viņa iestājās Vienotībā un būs Jaunās Vienotības (JV) saraksta līdere.

"Labais pūķis" ar trim galvām

"Mēs būsim kā labais pūķis – ja vienu galvu nocērt, trīs ir vietā," raksturojot situāciju partijā Latvijas attīstībai (LA), izteicās viens no tās dibinātājiem un vēlēšanu kampaņas vadītājs Edgars Jaunups. Iepriekšējais partijas līderis Juris Pūce zaudēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu pērnā gada novembrī, kad izraisījās skandāls par viņa izmantoto Rīgas domes autostāvvietas caurlaidi, un viņš atkāpās arī no partijas vadības.

Talsu novads ar laika degli

Jaunajā Talsu novadā apvienojas pašvaldības, kurās deputātu strīdi bijusi ikdiena.

Vitenberga solis sašķeļ KPV LV

Daudzu skandālu un domstarpību piemeklētā partija KPV LV saņēmusi jaunu triecienu, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam paziņojot par iestāšanos Nacionālajā apvienībā (NA). Ja viņš saglabā ministra portfeli, partiju pārstāvniecības proporcija valdībā mainās, ko nevēlas pieļaut partijas KPV LV valde, savukārt daļa Saeimas frakcijas paudusi Vitenbergam atbalstu.

Dundagai dod laiku līdz pirmdienai

Sasaucot Dundagas novada domes ārkārtas sēdi, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P) vēlējās panākt, lai dome ievēlē jaunu priekšsēdētāju un vietnieku, taču vakar tas nenotika un nebija arī plānots. Ministrs deputātiem, kuru skaits ir sarucis, uzdevis vēlēšanas sarīkot līdz pirmdienai, 26. aprīlim, pretējā gadījumā sola iniciēt domes atlaišanu.

Ādažu modelis – divi novadi vienā

Atšķirīgās robežās no sākotnējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājuma uz pašvaldību vēlēšanām pošas Ādažu novads, kurš būs apvienots ar Carnikavas novadu, bet ne ar Saulkrastiem un Sējas novadu, kā bija iezīmēts pirmajā novada kartes versijā. Tādējādi saplūdīs divas pašvaldības, no kurām Ādažos ar samērā lielu pārsvaru (10 vietas no 15) pie varas ir Latvijas Reģionu apvienība (LRA), bet Carnikavā ar salīdzinoši mazāku (7 no 5) – Latvijas Zemnieku savienība (LZS). Var minēt, ka šīs partijas varētu gūt panākumus arī jaunajā sasaukumā.

Startē ar zināmiem līderiem

Jelgavas pilsēta administratīvi teritoriālajā reformā netika apvienota ar novadu, kā sākotnēji bija iecerējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Arī ievēlamo deputātu skaits paliek nemainīgs, bet, salīdzinot ar 2017. gadu, sarakstu skaits pieaudzis no astoņiem līdz desmit.

Daugavpilī cīņa ierasti sīva

Uz pēdējo gadu fona desmit saraksti pašvaldību vēlēšanās Daugavpilī ir pat salīdzinoši neliels skaitlis. Pilsētā asa konkurence par vēlētāju balsīm ir ierasta lieta, tāpat kā tendence, ka neviens pilsētas galva nenostrādā pilnu amata termiņu. Pirms četriem gadiem, kad no 13 sarakstiem tika ievēlēti vien trīs sarakstu pārstāvji, likās, ka vienoties varētu būt vieglāk, taču tā izrādījās ilūzija.

Vēju pilsētā septiņas iespējas

Pirms četriem gadiem Liepājas domes vēlēšanās kandidēja desmit sarakstu, bet ievēlēti tika vien trīs politisko spēku pārstāvji. Šogad situācija mainījusies, vairs nekandidē partijas No sirds Latvijai, Gods kalpot mūsu Latvijai, Nacionālā savienība Taisnīgums, Liepāja kvadrātā, savukārt sevi pieteikusi Apvienība Iedzīvotāji.

Vēlēšanu kauliņi ir mesti

Sarakstu pieteikšana šā gada jūnijā plānotajām pašvaldību vēlēšanām ir noslēgusies, ļaujot Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) izdarīt pirmos secinājumus. Visvairāk deputātu kandidātu sarakstu – 14 – iesniegti Ropažu novada domes vēlēšanām. Otrs lielākais kandidātu sarakstu skaits pieteikts Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanām – 13. Savukārt vismazāk – trīs – deputātu kandidātu sarakstu šajās vēlēšanās būs Valkas un Ventspils novadā, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Skulte atgriežas Limbažu novadā

Pildot Satversmes tiesas (ST) spriedumu, steidzamības kārtā divos lasījumos Saeima pieņēmusi likuma grozījumus, ar kuriem Skultes pagasts atgriežas Limbažu novadā, tādējādi Saulkrastu novadu veidos tikai pašreizējie Sējas un Saulkrastu novadi. Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1. maijam Saeimai būs jāsniedz izvērtējums un pētījumos balstīta informācija par Saulkrastu novada attīstības potenciālu.

Atbalsta Kariņu un kaļ vēlēšanu plānus

"Ikviens ir svarīgs!" – ar šādu saukli vismaz 34 pašvaldībās, arī piecās valstspilsētās, startēs Jaunās Vienotības un tās partneru saraksti. Sestdien partijas Vienotība domes un apvienības Jaunā Vienotība (JV) kopsēdē gan netika nosaukti visi saraksti, tomēr publiski izskanēja vairāki sabiedrībā pazīstami uzvārdi.

Izvirza mērķi uzvarēt 25 pašvaldībās

Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress pirmo reizi notika virtuālajā vidē, gan nemainot dažas tradīcijas, piemēram, noslēgumā atskaņoja dziesmu Nevis slinkojot un pūstot. Partijas priekšsēdētāja amatu saglabāja Armands Krauze, un viņa pirmā vietnieka krēslā pārliecinoši noturējās viens no partijas ilggadējiem līderiem Augusts Brigmanis, otrais vietnieks būs Saeimas deputāts Viktors Valainis. Iepriekš vietnieka amatu ieņēmušais Ringolds Arnītis zaudēja gan partijas priekšsēdētāja, gan vietnieku vēlēšanās un beigās netika ievēlēts arī valdē kopumā.

Taisnīgs sods vai atriebība

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ik pa brīdim nāk klajā ar paziņojumiem par pārkāpumiem vienā vai otrā pašvaldībā, tāpat tiek pieņemti lēmumi par domju priekšsēdētāju atstādināšanu un citiem soda mēriem. Divās konfliktsituācijās līdztekus formālajiem argumentiem gan ir zināms pamats domāt, ka ministrijas vadības rīcību varētu ietekmēt arī personiski motīvi.

Reformas virzītāju likmes pašvaldībās

Jau pirms kāda laika daudzu Latvijas iedzīvotāju pastkastītēs nonāca partijas Latvijas attīstībai (LA) priekšvēlēšanu reklāmas izdevums, norādot, ka tas izdots 425 000 eksemplāru. Tajā politiskais spēks apliecina gatavību startēt pašvaldību vēlēšanās 27 novados. Kā zināms, tieši LA pārstāvji vada gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), gan Saeimas speciāli izveidoto Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisiju, tādējādi LA uzskatāma par partiju, kas lielā mērā uzņēmusies atbildību par reformas gaitu.